Diena izlīdzinājusies ar nakti – saules grieži. Pēc 40 dienu ilgā Lielā gavēņa iestājusies Lielā dienā. Pēc ilgākas atturēšanās, pieticīguma un rimtuma, nu krāšņums, kņada un dzīvesprieks plūst pāri malām. Līdzīgi kā citos svētkos, arī Lieldienās veltīsim viens otram labus, gaišus, spēcīgus un prieka pilnus vārdus!
Domājams Lieldienu zaķa (agrāk truša) pirmsākumi rodami seno ģermāņu tradīcijās un uzskatos par pavasara saulgriežiem. Leģenda par Lieldienu zaķi pirmo reizi Eiropā dokumentēta jau 16.gadsimtā, taču konkrēts avots nav zināms. Vieta, kur Lieldienu zaķi bija sastopami vairumā ir Vācijas pilsēta Minhene, kur par godu viņiem 1991.gadā tika dibināts Lieldienu zaķu muzejs.
Pāris ideju, kā pašrocīgi var izgatavot Lieldienu apsveikuma kartiņas par pamatu ņemot dažādas krāsas vidēji biezu kartonu, kokvilnas diegus un krāsainas koka pogas. Viens vakars rosības un pavasarīgi pozitīvas kartiņas gatavas!
Katrā mājā, ģimenē ir zināmas tradīcijas, pie kurām pieturas krāsojot olas Lieldienu svētku galam. Varbūt ir laiks pamēģināt kādu citu paņēmienu? Šoreiz neiedziļinoties nedz olas simbolikā, nedz piederībā pavasara saulgriežu vai kristīgās baznīcas svētkiem, aicinu padalīties ar idejām, kā padarīt šos svētkus krāsainākus, atraktīvākus.
Praktiska pamācība, kā no papīra vai auduma salvetes izlocīt zaķi, kas var kalpot par lielisku Lieldienu galda noformējumu. Salvešu locīšanas tehnika.
Laika nekad nav atliku likām, svētki nāk, mājās gribas radīt svētku noskaņu. Tāpēc šoreiz apkopoju divpadsmit dažādas idejas, kuras noderēs Lieldienu dekoru pagatavošanai, turklāt izmantojot ne vairāk kā trīs vai četrus elementus.
Vēl tikai dažas dienas un Lielā diena jeb pavasara saulgrieži būs klāt. Esmu pārliecināta, ka svētku sajūtu var radīt ne tikai gaidāmās brīvās dienas, kuras iespējams pavadīt ģimenes vai tuvu cilvēku lokā, bet arī apkārtējās vides sapošana, tā sakot, pakārtošana svētkiem. Šeit dažas idejas, kā varētu izdekorēt māju.
Gatavošanās Lieldienām mūsmājās rit pilnā sparā. Šovakar krāsojām olas pēc sentēvu metodes – sīpolu mizās. Lai olas sanāktu interesantākas un rakstainākas, ziedoju pāris zaķes, kurās iebēru grūbas un sasēju krāsojamo olu virtenes. Kad tumši sārtās olas ar raibumiņiem bija gatavas, nodevām tās Lieldienu zaķiem.
Mežaparks tā ir mūsu kaimiņu apkaime, kur nereti dodamies tieši atpūtas pastaigās. Te priežu mežs ar augšup lejup ejošām takām, bet prasīgākam gājējam un skrituļslidu braucējam arī asfaltēti celiņi. Ir arī iemīļota vieta ar stāvāku krastu, no kura paveras plašs skats uz Ķīšezeru.
Siltākam laikam iestājoties, Mežaparks pilns ar atpūtniekiem, kā arī dažādu atrakciju izmēģinātājiem un svētku svinētājiem. Tā arī tagad, tuvojoties Lielajai dienai, plakāti (skat. zemāk), izvietotie tepat Sarkandaugavā, vēsta par gaidāmajiem svētku pasākumiem.
5.aprīlī no plkst.12:00 līdz 16:00 ar kārtīgu šūpošanos un rotaļām būs lustīga Lieldienu svinēšana Mežaparkā, kas šogad veltīta pasaules tautu Lieldienu svinēšanas tradīcijām - stilizēta Olu koka izrotāšana, kā to dara Vācijā, izrotātu cepuru gājiens, kāds ir Amerikā, gigantiska saulgriežu omlete franču stilā un daudz kas cits.
Pasākumā skanēs arī latgaļu skanīgās dziesmas postfolkloras grupas „Rikši” izpildījumā.
Šoreiz izstāstīšu un parādīšu, kā var pašas rokām dabūt gatavas veltas vilnas čībiņas. Manuprāt, tādas čībiņas noder gan šļūkāšanai pašai pa māju, gan dāvanai, piemēram, vecmammai Lieldienās.
Ja ir doma sarūpēt Lieldienu vai citiem svētkiem vairumā sirsnīgas dāvanas draugiem, radiem un paziņām, tad man ir ideja – pašas rokām izgatavota ziepītes-švammīte. Universāli, praktiski, ar izdomu un darinātājās roku siltumu.
Katru gadu aprīļa mēnesī Anadlūzijas galvaspilsētā Seviljā Spānijā notiek pavasara svētki jeb Feria de abril de Sevilla. Tie parasti sākas 2 nedēļas pēc Semana Santa svētku procesijas, kas raksturīga Lieldienās visās katoļticīgajās valstīs Eiropā, ieskaitot Latviju. Svētki turpinās veselu nedēļu pilni ar dzīvesprieku, mūziku, dejām, našķiem, priekšnesumiem, svētku gājienu un gadatirgu.
Tradīcija Venēcijā tērpties maskās nāk no senatnes un turpinās līdz mūsdienām. Agrāk zem maskām slēpušies augstmaņi un dāmas ...
Tā nu ir sanācis, ka dzīvojam laikmetā, kad dažādas spekulācijas nāk viena aiz otras. Šī filma ir tieši par to. Sava veida turpinājums Dena Brauna romānam „Da Vinči Kods”. Filma sadalīta trīs daļās, līdz ar ko nolēmām padalīties šādos tādos iespaidos un faktos, par katru daļu atsevišķi.
1997. gadā projektam pievienojās 2 Izraēlieši Zeev Suraski un Andi Gutmans, kuri nolēma pārrakstīt parseri, kā rezultātā PHP ieguva jaunu nosaukumu PHP: Hypertext Preprocessor. Iemesls kāpēc vajadzēja pārrakstīt kodu bija vienkāršs – esošais kods nebija pietiekami labs, lai veidotu e-komercijas web lapas.
Kamēr vēl Parīzes pavasara garša uz lūpām, ir jāraksta. Laiks tur pat ne pavasarīgs, bet drīzāk jau atgādināja Latvijas jūnija sākumu.
Neskatoties uz samērā dārgo ieejas biļeti visiem Parīzes apmeklētājiem noteikti iesaku apmeklēt slaveno kabarē Moulin Rouge. Krāšņs un neaizmirstams priekšnesums, kurš sniedz patiesu baudījumu.
Laiks tiešām mūs lutināja un dažās dienās varējām redzēt diezgan daudz no Parīzes, no slavenākajām vietām un arhitektūras šedevriem. Tad nu īsumā izstaigāsim vēlreiz Parīzes centra rajonus.
Ja pajautā nosaukt Parīzes simbolu, tad vairākums noteikti min Eifeļa torni. 320m augstais tornis 1889.gadā tika uzcelts Pasaules izstādei un būtībā vēlāk bija paredzēts nojaukšanai. Bet nu, tā popularitāte bijusi tik liela, ka tornis stāv un funkcionē līdz šai baltajai dienai.
Musee du Louvre, lai gan pēdējos gados asociējas tikai ar Dena Brauna romāna „Da Vinči kods” spraigā sižeta notikumiem un grandiozo stikla piramīdu simboliskumu un noslēpumainību, tomēr tā ir sena un vēsturisku notikumu bagāta celtne. Protams, vairums pulcējās pie slavenās L.de Vinci gleznas Mona Lisa. Pat tagad, kad redzēju oriģinālu pašas acīm dažu metru attālumā, nesaprotu, ko visi tajā atraduši.
Saki, ko gribi, bet saulgriežu naktīm piemīt zināms misticisma plīvurs, tāda pirmatnības sajūta un īpaša gaisma vai tumsa. Tāpēc ne velti šos robežperiodus saista ar dažādiem ticējumiem, nākotnes paredzējumiem, zīlēšanu un pat buršanos. Šīs tradīcijas, rituāli un misticisms noteikti piemita mūsu senču dzīvesziņai. Vai mūsdienās varam rast seno ticējumu pielietojumu nākotnes paredzēšanai?
Mārtiņi latviešu gadskārtu paražās iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Tie ir arī līksmi svētki, jo šajā laikā beidzas klusais veļu laiks un sākas ķekatās jeb budēļos iešana. Mūsdienās pilsētvidē gaili diez vai kausim, bet vistas vai zoss cepeti varam pagatavot gan.
Produktu svētīšana arī bieži vien stāv pāri jelkādam saprātam un no simboliskās jēgas par olu un maizes svētīšanu sen kā pāraugusi par ko vairāk, jo stiepts tiek viss – kilogramiem sāls, gaļas ruletes, galerts, desmitiem olu, konfektes un šņabis. Tas nekas, ka pēdējais iegādāts visnotaļ apšaubāmā ceļā. Dievs visu piedos. Un piedos jau arī, ja vien cilvēks garā ir stiprs.
Stāsts par fotoaparāta pirkšanu, sāgu, kura izvērsās divu mēnešu garumā. Viss sākās līdz kādu dienu radās vēlme ievērtēt ari video funkcionalitāti. Video kvalitātes ziņā apmierināja, izņemot uzbāzīgo troksni vienā (!) no skaņas kanāliem.
Dzīves svinēšana, dabas velšu baudīšana un tiešā komunikācija cilvēku starpā ir tas, kas saista Krētā. Pludmales pārsvarā oļainas vai smalku akmentiņu klātas, tāpēc basām kājām iet pagrūti. Retās vietās ir arī smilšu pludmales. Piesaistīja arī grieķiskais dzīves veids un dzīvās baznīcas filozofija.
Mans uzdevums bija 2-3 nedēļas vērot savas sajūtas un rakstīt dienasgrāmatu, lai varētu apzināti izsekot pārmaiņām, kas notiek ar mani. Prātā rosījās dažādas spekulācijas par dotās metodes tēmu. A ja nu tas vienkārši darbojas uz placebo efekta? 21 diena ir vispārpieņemts laika posms, pēc kura kāda iesākta darbība vai mainīts dzīves veids kļūst par ieradumu.
Izskatās, ka rakstu cikls “Ja atvaļinājums tikai 2 dienas”, kas aizsākts gandrīz desmit gadus atpakaļ, turpinās. Šoreiz divu dienu izbrauciens – Jūrkalne, Pāvilosta, Ziemupe, Liepāja un Kuldīga. Tā gana rimti, izbaudot dabu, jūru, molus, vecpilsētu arhitektūru un našķojoties vietējos krodziņos un kafejnīcās.
Lietaino Lieldienu brīvdienu pelēcīgo un rimto noskaņu centāmies mazināt dodoties uz Daugavpili un baudot lielos un krāsu bagātos Marka Rotko darbus, kurus mākslas kritiķi un pats mākslinieks salīdzinājis ar tempļa sienām vai portāliem uz citu paralēlo realitāti.