Fantasmagorija vairākās epizodēs. „Tu sapņoji būt brīva es tevi turpinu Neko es nevēlos tik tevi mīlēt Spēj negaiss piepildīt ieleju Zivs piepilda upi Es radīju tevi pēc savas vientulības mēra Veselu pasauli kur paslēpties.” Un tad viņš lēnām paliecās mazliet uz priekšu, un viņu lūpas saskārās ilgā un kaislīgā skūpstā, tā kaut kā ...
Fantasmagorija vairākās epizodēs. Mūsdienās vīrieši tik vāri palikuši, nevienam nav dūšas sievieti pie vietas nolikt un vienkārši „savākt” ar savu pašpārliecinātību, gudrību, nelokāmību un vienkārši vīrišķību, – Monta nodomāja un pajautāja: - Kurp iesim? – bet uzreiz pieķēra sevi pie domas – Noteiktība.
Fantasmagorija vairākās epizodēs. Mēs visi esam ceļinieki, neatkarīgi no tā, kāds galapunkts ir norādīts braukšanas biļetē. Kā mēs izvēlamies kurp doties un kā sastapt īsto ceļabiedru? Dažreiz vienkārši atliek tikai noskatīties, kā vilciens aiziet. Varbūt tas nemaz nebija mans vilciens?
Fantasmagorija vairākās epizodēs. Mums patīk spēlēt spēles. Pieklājības, pozitīvisma un vieduma maska dažbrīd ir visdārgākā, kas vien var būt. Pat vārdiski piekrītot atklātībai, mēs paliekam savās maskās. Kurš gan cits mani atmaskos, ja ne es pats sevi? Vai klubiņa dalībnieki riskēs uzspēlēt spēli bez maskām?
Fantasmagorija vairākās epizodēs. Četri svešinieki – 3 dāmas un 1 kungs - tiekas, lai iepazītos un iepazītu, saskatītu sevi otra cilvēka acīs, pārvēstu notikumu atstātās pēdas par vēsturi un dzīvotu tālāk. Istabā, kurā stāv galds ar sešiem krēsliem, pašreiz tikai pieci ieņēmuši vietas. Vai viņiem piebiedrosies arī sestais? Vadītāja ir laipna, bet lietišķa. Rudens dienās ātri satumst. Šeit rimtums, bet aiz klubiņa sienām šķiet virmo pavisam cita dzīve. Mēs visi tās sastāvdaļa.