Ja ir doma sarūpēt Lieldienu vai citiem svētkiem vairumā sirsnīgas dāvanas draugiem, radiem un paziņām, tad man ir ideja – pašas rokām izgatavota ziepītes-švammīte. Universāli, praktiski, ar izdomu un darinātājās roku siltumu.
No solītiem gardumiem bija atrodami Sardīnijas kulinārijas noslēpumi, nu kura gan cita, ja ne Roberto izpildījumā un servējumā. Bija arī rieksti – to vai no pašas Indijas, nemācēšu teikt gan.
Mūsdienās arvien vairāk modē nāk speciāli vecinātas vai vecas oriģinālas lietas, kas tagad it kā iegūst otro mūžu. Dažādās tirgotavās un rotu bodītēs var iegādāt roku darinājumus – krāšņas brošiņas, mežģīņu žabo, vecinātas lādītes ar pagājušā laikmeta simboliem un motīviem, šallītes, retro somiņas, lakatiņus, čībiņas un no tik vēl ne, kas atgādina redzēto mammu vai pat vecmammu drēbju skapju dziļumos. Mīļas, labi panēsātas lietas, bet kuras žēl bijis izmest, tagad kļūst aktuālas un stilīgas. Kas tad īsti ir vintage?
Ķermeņi mijas, steidzīgi soļi iet garām, nemitīgi garām pa peļķēm, nejauši neko nepamanoši skatieni. Vai esmu viens šai pilsētā, šai pasaulē, vai arī ar mani vienmēr ir kāds, kas mani sargā? Kāds iekšējs spēks, kāda gaisma, kas ļauj kūniņai pārdzimt taurenī. To var nosaukt arī par Dievu. Kad esi atradis to sevī, iemīlējis sevi, tad vari pacelt acis uz otru un iemīlēt Dievu otrā cilvēkā. Taureņi tiecas uz gaismu, cilvēki uz mīlestību.
Uzreiz jāsaka, ka nosaukums „festivāls” ir par šerpu ņemts. Lai šo, tā saucamo festivālu, pamanītu gandrīz vai divreiz jāieiet un jāiziet no tirdzniecības centra „mc2” nodaļas „Gastronome”.Parasta veikala ikdiena.Kūciņām gan nebija ne vainas, gardas.
Kurš no jums vai jūsu paziņām, kolēģiem ir kādreiz atnesis uz darbu medicīnas lapu, kurā būtu norādīts, ka darbā divas vai trīs nedēļas neieradies depresijas dēļ? Vismaz man tāds gadījums Latvijā nav zināms. Turklāt vairākums to nemaz neuzskata par slimību, bet gan par cilvēka gribas vājumu. Sak’, viņš vienkārši nevar saņemties, ko tur tēlo nevarīgo!
Visiem grupas „Rammstein” un industriālā metāla faniem š.g. 4.marts ir liela diena, kad viņu elki kāps uz skatuves tepat Rīgā ar tuvu un tālu izdaudzināto uguņošanu, skandalozo skatuves tēlu un nemazāk provokatīviem dziesmu tekstiem. Seši vīri labākajos gados darīs visu, lai skatītāju pūlim tiktu spēcīgs emocionāls un kāds vēl tik ne pārdzīvojums. Šeit izveidoju tādus improvizētus CV par katru no ramštainiešiem ar iespēju paskatīties mazliet aiz komerciāli veiksmīgi izveidotā skatuves tēla.
Šodien Dabas muzeja 2.stāvā apmeklējām no 24. līdz 28.februārim atvērto ikgadējo trušu un citu mājas mīluļu izstādi, kuru organizēja Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrību „Trusis un citi". Apskatījām, sabildējām un safilmējām visus izstādes subjektus, šeit ieskats pasākumā.
Šoreiz izstāstīšu un parādīšu, kā var pašas rokām dabūt gatavas veltas vilnas čībiņas. Manuprāt, tādas čībiņas noder gan šļūkāšanai pašai pa māju, gan dāvanai, piemēram, vecmammai Lieldienās.
Neglābjama romantiķe, viņas temperaments it kā vērsts uz sevi. Dažādos dzīves posmos viņa izfantazē dažādus tēlus un lolo ilūzijas, kuru kopīga īpašība ir to nerealitāte. Bērnībā viņa ir aizrautīgi lasījusi pasakas, un iedomu tēli viņai šķiet ne mazāk reāli kā dzīvie. Viņas pirmie paziņas ir jauki, delikāti, romantiski jaunieši, kuri vēl neapzinās pilnībā savas seksuālās tieksmes.