.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Kā tādam dižķibeles gadam piedienas, šogad mums ir veselas trīs piektdienas ar 13.datumu – februārī, martā un tagad – novembrī. Daudzi ar šo dienu saista māņticīgus priekšstatus par dažādām neveiksmēm, nelaimēm un tumšiem spēkiem u.tml. Un kā jebkuram ticējumam, šim arī ir zināms pamats, kas balstās galvenokārt vērojumos, vēsturiskā pieredzē vai bailēs no kaut kā.
Vari iedomāties pat pēc tā, kādus augļus izvēlēsies desertam vai ar kādiem našķosies ēdienreižu starplaikos, var pateikt par dažām rakstura iezīmēm, kas tev piemīt. Amerikāņu psiholoģe Eleina Kana esot sastādījusi augļu un atbilstoši cilvēka rakstura īpašību aprakstu.Lasi par šo klasifikācija, un ko es par to visu domāju.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Saistoši ir reizēm paspēlēties ar formu un krāsu, mainīt un pielāgot, kombinēt un saskaņot, atrast vispārsteidzošāko un saistošāko salikumu. Apģērbs, aksesuāri un rotas – kas gan tas cits ir kā spēle ar savas ārienes ietērpu. Vai tas ir veids, kā izteikt savu individualitāti, vai vienkārši veids, kā var atļauties spēlei? Aicinu, mīļās dāmas, veidot jaunus apģērbu un aksesuāru salikumus ne tikai iegādājoties jaunas un modernas lietas, bet izmantojot jau esošo garderobi. Iedvesmai šīs kolāžas:
Piektdienas vakarā, 6.novembrī, apmeklējām nu jau 10. pasaules mūzikas festivāla koncertu Lielajā Ģildē. Vakars bija dzestrs, kā radīts iztēlē uzburt dienvidu zemju, no kurām nākusi atskaņotā mūzika, ainavas. Kopējā noskaņa – jauks pasākums, kas nelika garlaikoties, bet ļāva iepazīt un izbaudīt kaut ko vairāk no dažādu tautu kultūras un mākslas. Skat. VIDEO no pasākuma.
Turpinot interesēties par „dievišķā Dalī” daiļradi un personību, uzgāju un noskatījos Spānijas un Lielbritānijas kopražojuma mākslas filmu „Little Ashes” (2008), kur lieliski atklājas intīmo attiecību duālā daba – garīgais tuvums un seksualitāte. Ne vienmēr divi šie aspekti abām pusēm pieņemami, un tas var fiziski izšķirt tuvos cilvēkus, bet tas noteikti netraucē savstarpēji bagātināties un izbaudīt otra klātbūtni.
Fantasmagorija vairākās epizodēs. Mūsdienās vīrieši tik vāri palikuši, nevienam nav dūšas sievieti pie vietas nolikt un vienkārši „savākt” ar savu pašpārliecinātību, gudrību, nelokāmību un vienkārši vīrišķību, – Monta nodomāja un pajautāja: - Kurp iesim? – bet uzreiz pieķēra sevi pie domas – Noteiktība.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Uz skatuves sanestas četras tonnas Latvijas māla, kaut gan vēstījums ir par divu brāļu dzīvi un kaislību pret sievieti no prieka mājas kaut kur tālā Dienvidamerikas rančo. Izrādē mīlestība nav atrauta no miesiskās kāres. Te nav „ekšena” , nedz cēlu jūtu, nedz noslēpumainības un sarežģīta sižeta samezglojuma. Brutāls maigums.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Šodien Saša svinētu savu simtu astoto dzimšanas dienu. Mēs arī svinētu, bet katrs savu ikdienas rūpju pārņemts esam prom no Rīgas 20. – 30. gadu realitātes, kas vienmēr kļūst tik tuva un jaušama līdzko paņem rokā kādu Čaka dzejas krājumu. Bet ko nu par biogrāfiskiem faktiem, tos katrs var izlasīt literatūras vēstures grāmatā. Parunāsim labāk par mīlestību!
Daudzām tautām tumšā laika atnākšana likusies un liekas zīmīga, to saista ar dzīvo un mirušo pasaules saskarsmes brīdi. Senie balti to sauca par veļu laiku un klāja mirušo gariem galdu, kad tie nāca apraudzīt tuvinieku mājas un šai saulē palicējus. Citas tautas atkal ticēja, ka tieši šajā laikā raganas rīko vienu no četriem galvenajiem sabatiem gadā. Mūsdienās ASV un citās zemēs izgrebj simtiem ķirbju un iededzina tajos svecītes. Izrādās Helovīn dienas saknes meklējamas seno ķeltu kultūrā.
Šovakar, pateicoties Twitter izlozē iegūtajiem diviem ielūgumiem, pabijām Latvijas Nacionālajā teātrī uz jauno Viestura Kairiša izrādi „Pinokio pelni”. Sākotnēji pēc izrādes noskatīšanās domāju, ka neko nevarēšu par šo darbu uzrakstīt, pārāk emocionāli nospiedošs, tagad vienkārši gribas šo smagumu izrunāt.