Latvijas valdības uzdevumā bloķē pieeju VMWare?

Izložu un zaratspēļu uzraudzības inspekcijas lapā nav atrodams saraksts ar bloķētām IP adresēm, ir tikai informācija par bloķētiem domēniem. Tā kā domēnu bloķēt ir visai sarežģīti, jo ne vienmēr lietotājs izmanto ISP DNS serverus, tiek bloķētas IP adreses. ISP prasībai bloķēt vietnes pieiet visai radoši. Piemēram, BasNet ir nobloķēts gan kb.vmware.com, gan aizliegtie domēni. Līdzīgi, acīmredzot ir arī Bitei. Ar LMT internetu kb.vmware.com var atvērt, bet aizliegtos domēnus nevar. Līdzīgi ir LTK, bet paziņojums atšķiras (skat galerijā bildi 1). Livas var atvērt visu. :)

Juridiskais aspekts

Azartspēļu un izložu likuma 81. pants nosaka, ka Kontroli un uzraudzību pār to, kā azartspēļu un izložu organizētāji ievēro šo likumu, citus normatīvos aktus, azartspēles vai izlozes noteikumus, veic Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Inspekcija, pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma 19. panta 22. punktu izdod lēmumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 291 " Kārtība, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām ", kas uzliek par pienākumu elektronisko sakaru komersantam 5 dienu laikā bloķēt pieeju norādītajām lapām.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 291 paredz, ka inspekcija katram elektronisko sakaru komersantam (tātad - tikai reģistrētiem) ne retāk kā reizi ceturksnī nosūta lēmuma kopiju, kurā norādīts: domēna vārda nosaukums, IP adreses (var būt vairākas) un inspekcijas lēmuma numurs. Inspekcijai nav pienākums šo informāciju publiskot, bet šī informācija arī nevar būt slepena.

Ne likums, ne MK noteikumi nenosaka kārtību, kā inspekcija atceļ pieprasījumu, ja iekļautā (bloķētā) IP adrese ir mainījusies vai vairs nav piesaistīta konkrētajam domēna vārdam. Pieprasīt atbloķēt IP adresi ir tiesīga tikai iesaistītā puse, tātad: azartspēļu lapa, ja tā, piemēram, ir legalizējusi savu darbību, vai elektronisko sakaru komersants, ja nobloķēta tam piederošā IP adrese, bet ne interneta lietotājs vai ISP.  No likuma neizriet arī kārtība (tātad to iekšēji nosaka iestāde) kā tiek veikts domēnu monitorings (pieļauju uz sūdzību pamata) un pieņemts lēmums par bloķējamām IP adresēm. Nav grūti secināt, ka inspekcija var "kļūdīties" un pieprasīt bloķēt jebkuru IP adresi.

Teorētiski Microsoft (vai jebkurš cits) var mēģināt "sarunāt" ar inspekciju nobloķēt sev nevēlamu IP adresi.

Protams, šāda sarunāšana nav likumīga un, lai uz to atsauktos, ir jābūt pierādījumiem. Taču, ir tik pat kā neiespējami pierādīt, ka minētā (bloķētā) IP adrese nav bijusis saistīta ar domēnu. Tiesa gan, inspekcija drīkst "kļūdīties". :)

Tehniskais aspekts

Reģistrējot domēnu, tam tiek norādīti DNS serveri, kuri bez šī domēna satur informāciju aŗi par daudziem citiem domēniem. Attiecībā uz konkrēto domēnu, DNS serveris glabā tā servera IP adresi (vienu vai vairākas), kur atrodas pati web lapa. Domēna reģistrācija nav piesaistīta kādai konkrētai IP adresei. Šī IP adrese var tikt mainīta, bez jebkādiem ierobežojumiem. Turklāt viena resursdatora IP adrese var servēt vairākas lapas dažādiem domēniem.  Rezultātā, ir neizbēgami, ka var rasties situācijas, ka nobloķējot IP adresi, faktiski tiek nobloķēta piekļuve vairākām, savstarpēji nesaistītām lapām. Un šeit atkarīgs no inspekcijas, cik tehniski zinoša tā ir un spēj sekot izmaiņām, atzīt un atcelt kļūdaini bloķētās IP adreses. Inspekcija lēmumu haotiskums un aloģisms, visticamāk novedīs pie tā, ka elektronisko sakaru komersanti tos ignorēs, vai to izpildei pieies selektīvi, kā tas redzams novērojumos ar dažādiem ISP.