Dzīvesziņai » Der zināt

Par Brīvības pieminekli

Tuvojoties 96.valsts dzimšanas dienai 18.novembrī, radās doma ieskatīties nedaudz vēsturē un apkopot interesantākos faktus un attēlus par vienu no tautas brīvības simboliem – Brīvības pieminekli.

Brīvības pieminekļa atklāšana

Brīvības piemineklis tika atklāts 17. Latvijas Republikas proklamēšanas gada dienā 1935.gada 18.novembrī.To atklāja toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis, kaut arī 1934. gada 15.—16. maija naktī toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis jau bija veicis valsts apvērsumu.

Piemineklis būvēts par tautas ziedojumiem.

Foto no visc.gov.lv - Brīvības pieminekļa būvniecības vieta Rīgā. Ap 1935. gadu. & Brīvības pieminekļa atklāšana Rīgā. 1935. gada 18. novembris. Fotogrāfs nezināms.

Brīvības pieminekļa ārējais veidols

42m augstais piemineklis ir no Somijas granīta, Itālijas traventīna, betona un vara. Tā tēlnieks ir Kārlis Zāle. Trīs zelta zvaigznes, kas simbolizē Latvijas novadus – Vidzemi, Kurzemi un Latgali – sedz 2277 gramu tīra zelta, jo 2006.gada restaurācijas laikā tās pārklātas ar 900 plānām zelta lapiņām.

Trīspadsmit mākslinieciskās grupās izkārtotas skulptūras un bareljefi ilustrē Latvijas vēstures un kultūras notikumus.

Milda

9 metrus augstais Brīvības tēls veidots no vara. Par tā prototipu uzskata Mākslas akadēmijas modeli Mildu Meikšu. No šīs leģendas arī radies tautā lietotais pieminekļa nosaukums „Milda”.

Padomju gadi un atmoda

1945.gadā tika cilāts jautājums par tā nojaukšanu, lai atgrieztu atpakaļ tur stāvējušo Pētera I bronzas statuju. Par pieminekļa saglabāšanu iestājās K. Zāles skolniece, Rīgā dzimusī tēlniece Vera Muhina, kura ir autore Padomju Savienībā slavenajai skulptūrai Strādnieks un kolhozniece.

Foto no itl.rtu.lv - ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 1987. gada 14. jūnijā, godinot 1941. gada 14. jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju piemiņu & Brīvības piemineklis 20. gs. 60. gados.Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Mecņankina foto.

1987. gada 14. jūnijā, trīs gadus pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, pie Brīvības pieminekļa notika pirmā pret padomju varu vērstā demonstrācija, kurā piedalījās ap 5000 cilvēku — Helsinki-86 (Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada jūnijā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības) organizētā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa padomju režīma veikto masu deportāciju upuru piemiņai.

Taču vēl 1988.gada padomju enciklopēdijā varam lasīt, ka šis piemineklis simbolizē darba tautas atbrīvošanos no vācu baronu jūga. Senāka enciklopēdijas versija sniedz vēl absurdāku skaidrojumu – piemineklī attēlotā sieviete ir Māte Krievija, kas tur rokās trīs Baltijas padomju republikas.

Mūsdienas

Kopš 1990.gada ielā ap pieminekli ir slēgta transporta satiksme. 1992.gada 11. novembrī atjaunota goda sardze. Goda sardzes kareivim ir noteikts minimālais augums – 1, 82m. Goda sardze pie pieminekļa atrodas katru dienu no 9:00 līdz 18:00. Sardzē jāstāv 1 stunda, ja gaisa temperatūra ir no -10C līdz +25C. Pēc stundas garas dežūras kareivim pienākas 2 stundu atpūta.

Ziedi pie pieminekļa tiek nolikti visās Latvijas svētku dienās, ārvalstu personu oficiālo vizīšu laikā, atceres dienās, arī pretrunīgi vērtētajā 16.martā, un personīgajos vai ģimenes svētkos ikdienā.