Klasika, protams, ir labi, bet viss plūst un mainās un iegūst jaunu veidolu. Tāpēc šoreiz piedāvāju idejas citādam, vairāk individualizētākam Adventa vainadziņam. Manuprāt, vainagam ne tikai jāpriecē acis, bet tam jābūt „ar dvēseli” , t.i., lai tam varētu pieskarties un sajust koka raupjo mizu, lai varētu sasmaržot meža rūgtenumu, citrusu un kanēļa saldenumu u.tml.
Paša rokām darinātas dāvanas ir ne tikai kaut kas oriģināls un veikalos nenopērkams, bet arī sirsnības un darinātāja sirds situma pildītas. Turklāt tās neprasa lielus materiālus ieguldījumus, jo tās var pagatavot no visparastākajām lietām, kas atrodas tepat mājās. Protams, tam jāveltī radoša iedvesma, pacietība un laiks, kurš mūsdienas steigā ir palicis tāds dārgumus. Tad varbūt tieši Ziemassvētki ir tas rimtais laiks, kad saviem mīļajiem veltīt savu uzmanību un laiku, pagatavojot pašrocīgi kādu mazu sirsnīgu dāvaniņu.