Prāts un jūtas biznesā. Ieskats Gazele 2013

Šonedēļ trešdien pēcpusdienā bija iespēja pabūt Dienas Biznesa rīkotajā pasākumā Gazele 2013. Pirms straujāk augošo uzņēmumu – gazeļu nosaukšanas, sumināšanas un apbalvošanas uzstājās trīs viesrunātāji, eksperti, kuri dalījās ar saviem vērojumiem par mūsdienu biznesa procesiem.

Pirmais runātājs Zintis Ekmanis, Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas viceprezidents un uzņēmējs, uz video fona ar Martina Dukura vairākkārtējiem veiksmīgiem nobraucieniem, mēģināja iezīmēt vērtības, no kurām izriet augstie rezultāti, ko sasniedz Latvijas skeletonisti. Es saklausīju trīs no tām - mērķtiecīgs darbs, spēja „izsist” finansējumu un prieks no darāmā.

Trešā ļoti enerģiskā un atklātā runātāja Rudīte Spakovska, Latvijas Radio 1 biznesa ziņu korespondente, masu mediju cilvēks, pašzīmētas pasakas „Mediju apburtais mežs” formātā iepazīstināja ar žurnālistu vērojumiem un situācijām, kad gribas nodurt kādu konkrēto preses relīzes iesūtītāju ar tējkaroti. Paldies viņai par vērtīgiem padomiem, kas noder īpaši tiem, kuri ikdienā raksta relīzes un sūta dažādiem medijiem. Bija iespēja pārliecināties, ko dari pareizi, bet pie kā jāpiedomā, lai „nenolažotos”.  Citādi vari izprovocēt žurnālista vai redaktora reakciju – „Ej pupās, dillēs, kukurūzā!” vai pat vidējā pirksta žestu, ko Rudīte uzskatāmi arī nodemonstrēja auditorijai.

Attēls - enohenze.de

Savukārt otrā runātāja Inese Apse-Apsīte, zīmolu ligzdas MATKA vadītāja, zīmolu komunikācijas konsultante, runāja, runāja un uzrunāja. Ne ar to, ka viss, ko viņa teica, ir pieņemams kā balta patiesība vai biznesa vērtība, bet ar citādo skatījumu uz lietām un, galvenais, iespēju aizdomāties. Vai tad kādam nepatīk runātāji, kas aizkustina?!

Inese daudz runāja par biznesa traucēkļiem, par kuriem būtu jāaizdomājas mūsdienu uzņēmējam. Tie būtu – domāšana stereotipos, vēsturiskās atmiņas neesamība un konteksta nesaredzēšana. Jautājums, uz kuru jāatbild, veidojot uzņēmumu – kāpēc tu to dari?  Latvijas uzņēmējiem trūkst plašuma sajūtas un iesaistes (manas personiskās vērtības).

Lieta, kuru jāmācās – ieturēt meditatīvo piecminūti. Nogaidīt, kad (ideja, produkts) nogatavojas. Spīķeru koncertzālē, kurā bija sapulcējušās „gazeles”, to fani un citi interesenti, mēģinājām ieturēt šo klusuma pauzi. Jāatzīst, nemaz tik viegli nav, jo pa galvu jaucas daudz un dažādas domas, atslēgšanās darba dienas vidū nesanāk.

Inese minēja 20. un 21.gs. vērtību sadursmi, paradigmas maiņu no prāta uz jūtām. Tā klausoties neviļus prātā nāca iepriekš dzirdētais numeroloģes Ditas Blūmas teiktais, ka 21.gs. paaudze būs jūtu cilvēki. Mūsdienu uzņēmējam būtu jākoncentrējas uz individuālajām attiecībām. Nav jāturas pie darījuma vai pat jāatsaka klientam, ar kuru nesakrīt vērtības, domāšana, nav pareizās attiecību ķīmijas. Tas būs ieguvums nevis zaudējums.

Maza replika par pēdējo – skaists, bet grūti iestāstāms (un vai vajag) princips pārdevējam, kuram ir kontaktu normas, pārdošanas plāns un bonusa % pa klientu līgumiem (jaunie, pagarinātie, ilgtermiņa) un pakalpojumu veidiem. Atteikšanās no „nejaukā” klienta un darījuma nenoslēgšana pārdevējam būs tikai tad pluss, kad visa korporatīvā kultūra no pašas augšas būs būvēta uz tādiem principiem.

„Beigsim izlikties, ka mums nav sajūtu vai jūtu! Es runāju par sakni, par sapratni – ko domājam un jūtam mēs paši. Tad varēsim atrast tos, kas domā un jūt līdzīgi. Tā ir rītdiena.” – tā Inese, runājot par to, ka nākotne pieder „emocionāliem” produktiem.

Jā, sevi neizprotot, neizpratīsi citus, pilnībā piekrītu. Enerģijai ir nozīme, kuru tu izstaro. Tādus cilvēkus arī piesaistīsi. Vienīgi, manuprāt, nedrīkst atkal krist galējībās. Harmonija starp prātu un jūtām vienmēr ir labākais risinājums no pasaules pirmsākumiem līdz mūsdienām, domājams, arī nākotnē. Ja, piemēram, ir finansiālas problēmas, aizej uz jogas nodarbībām vai pie numeroloģes uz konsultācijām, bet … neaizmirsti arī aprunāties ar savu finanšu konsultantu.

Attēls - www.theartfuldesperado.com/a-life-lesson-by-marina-abramovic-and-ulay/