Trešdien, 2.martā, viesojāmies Latvijas 1.Rokkafejnīcā, lai klātienē... izbaudītu nenopietnu debati starp svaigi domājošiem cilvēkiem. Debašu formāts - seši runātāji, trīs, kuri piekrituši aizstāvēt viedokli, ka demokrātija sevi ir izsmēlusi un trīs, kuri uzskata, ka demokrātija vēl ne tuvu nav sevi izsmēlusi.
Visiem, kuriem mēdz būt viedoklis, pavisam noteikti ir viedoklis arī par Satversmes preambulu. Lielos vilcienos stāsts ir par to, vai vara pieder Latvijas tautai vai latviešiem. Iepazīstoties ar dažādiem viedokļiem, uzdūros uz rakstu, kurā juristi Jānis Pleps un Edgars Pastars dalās pārdomās un nonāk pie secinājuma, ka latviešu suverenitātes ideja ir nevēlama Latvijai.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Neiedziļinoties demokrātijas attīstības vēsturē un neanalizējot tās priekšrocības un trūkumus, bet prātojot par demokrātiju un kapitālismu (kaut vai tādu, kāda tā ir Latvijā), pavisam drīz var nonākt pie domas pavediena lūzuma, kam seko – „jā, bet…”.