Pavasara cilvēki ir egocentriski, visus priekus un bēdas, veiksmes un nelaimes koncentrējot tikai uz sevi. Reizēm viņi ir naivi kā bērni, spēj brīnīties, izrādīt sašutumu vai mulsumu, lielu sajūsmu vai dziļu sarūgtinājumu. Pavasara cilvēka garastāvokli ir jāuzmin, jo citādi neviļus var dabūt rētas. Tāpēc lielākoties pavasara cilvēkus apbrīno, bet nemīl. Attiecības sarežģī pēkšņās garastāvokļa maiņas un kaprīzes.
Ziemas cilvēki ir apdāvināti ar stingru gribasspēku un mērķtiecību, tomēr ar zināmu izteiktu patmīlību un ietiepību. Viņi vienmēr pārliecināti par to, ko dara, tāpēc grūti izsist no līdzsvara. Ietiepīgais raksturs, negrozāmā pārliecība par savu taisnību un nepiekāpība sagādā problēmas ģimenes dzīvē. Turklāt viņi nav no runātīgākajiem, apspriest un pārrunas kādas problēmas nav viņu garā. Ziemas cilvēki klusē un pārdomā visu dziļi sevī. Vārdi priekš viņiem ir tukša mutes dzesēšana, ziemas cilvēki labāk sevi apliecina darbos.
Rudens parasti asociējas ar briedumu, un tā arī – rudens cilvēki stingri stāv uz zemes un ir pieauguši savos spriedumos. Viņi nelidinās ilūziju mākoņos, spēj saskatīt un pieņemt dzīves skarbo realitāti. Rudens cilvēki ir labi aprēķinātāji, diezgan pedantiski un apdomīgi. Rudens cilvēki ir diplomātiski un principiāli, viņi ir uzcītīgi un centīgi, vienmēr pieturās pie saviem stingri formulētajiem uzskatiem. Viņiem darbi sokas, jo līdzsvarotais raksturs.
Vasaras cilvēki ir ar „plašām” dvēselēm, devīgi, jo parasti viņiem nekā netrūkst (un to viņi uzskata par pašsaprotamu lietu nevis likteņa dāvanu). Viņi ir ar noslieci uz risku un galīgi nav karjeristi (nav par katru cenu – ja sanāks, sanāks, ja ne, arī labi), bet gan diezgan strādīgi, un tas viņiem nes galvenos panākumus.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
