Viņa seksualitātes attīstību, it sevišķi juteklisko iespaidu jomā, dzīves pieredze tikpat kā neietekmē. Viņš ir nelabojams romantiķis, dažādos dzīves posmos viņa fantāzija rada atšķirīgus tēlus, kuru raksturīgā iezīme ir to nerealitāte.
Viņa psihes stūrakmens ir nesatricināmā pārliecība par sava vīrieša vērtību. Viņam nevajag šīs vērtības apliecinājumus ne no savas, ne citu puses. Tāpat viņš nejūt vajadzību izcelt šo vērtību ar apšaubāmām metodēm, piemēram, alkoholu lietošanu, azartspēlēm, tīšu rupjību un cietsirdību, tieksmi gūt varu un virsroku.
Viņa allaž izskatās pievilcīga un gūst panākumus, sekss viņai nav vienaldzīgs, tomēr viņa meklē arī garīgi bagātu partneri, fiziska bauda vien viņai nesniedz pilnīgu apmierinājumu. Gribēdama pārliecināties par savu pievilcīgumu, viņa bieži maina partnerus, laiks steidzas vēja spārniem... Zudībā aiziet virkne pelēku gadu. Izmisīgi centieni atrast laimi noved viņu pie garīgās bojāejas.
Nav jēgas viņu dievināt, vajāt, pavedināt vai iegūt ar varu, viņa pati izvēlas sev partneri un tikai divvientulībā ar iecerēto atklāj savu jūtu dziļumu. Savu ķermeni viņa uzskata par vērtīgu instrumentu, kuru drīkst spēlēt vienīgi virtuozi.