Mežāžus jaunībā iedala divos tipos. Viens no tiem jau agrā bērnībā saprot, ko grib dzīvē panākt, un pārstāj būt bērns jau gandrīz piecu gadu vecumā. Bet otrs tips – kļūst pieaudzis daudz lēnāk, ir atkarīgs no vecākiem gandrīz līdz 30, 40 gadiem.
Klasiskais Mežāzis ir pagāns. Dzīve viņam ir neizsmeļams prieka un laimes avots, un tāpēc to, pēc Mežāža domām, nedrīkst veltīgi izšķiest. Dzīve viņam ir arī vislielākā vērtība, bet tās norišu vidū - sekss, kas, viņaprāt, ir lieliska mistērija, pielīdzināma gandrīz vai reliģijai. Mežāzis prot novērtēt fizisku baudu, taču alkst pēc kaut kā cēlāka.
Viņu graujoši ietekmē spēcīgas emocijas, kas ietiecas dzimumdzīves sfērā, un viņa nespēj nošķirt seksu no mīlestības. Viņa ir iemīlējusies savos partneros, un šīs ciešās saites rada dažādus ierobežojumus un šķēršļus viņas ceļā uz laimi. Vienlaikus viņa ir arī seksuāla un jutekliska, tādēļ bieži sastopas ar grūtībām un mēdz būt neapmierināta. Ir maz vīriešu, kas viņai patīk.