Vasaras saulgriežu burvība, lai vai kā, bet saistās ar būšanu dabā, lauku vidē, tālu prom no pilsētas burzmas, trokšņa, steigas. Ejot pa grantētu baltu lauku ceļu, beidzot pacel acis zili baltajās debesīm, sadzirdi putnu treļļus, ievelc dziļi nāsīs pļavu puķu saldeno smaržu, un jūti, ka līdz ar ķermeni atpūšas arī dvēsele.
Drīz atkal vasaras īsākā nakts un līdz ar to arī vasaras saulgriežu svētki – Līgo un Jāņu diena. Šogad tā varēs nosvinēt uz goda, veselas piecas dienas brīvas pēc kārtas, tikai jāsagādā lielāki siera, šašlika un alus krājumi. Viens no neatņemamiem un mistiskiem svētku simboliem - papardes zieds. Šodien pat saņēmu no viena sadarbības partnera uz darba e-pastu tradicionālu latviešu tautasdziesmu un sveicinu ar novēlējumu – veiksmi papardes zieda meklējumos! Mēģināšu rast atbildi - kas tad īsti ir papardes zieds?