Mērķu formulēšanas tehnika

Vakar apmeklēju kārtējo Swedbank Business Network pasākumu, kur runātājs bija biznesa treneris Pāvels Hafizovs. Viens no semināriem, kurš lika aizdomāties, tāpēc dalos ar Tevi, lai tārpiņam domugrauzim būtu ko darīt.

Lielu daļu dzīves cilvēki darbojas, lai sasniegtu citu mērķus - cita cilvēka formulētos, priekšā pateiktos, uzrakstītos, iemācītos, iestāstītos - reti kad un kurš aizdomājas par saviem mērķiem. Jo patiesībā mums nevajag pašu mērķu sasniegšanu kā tādu, bet gan sajūtas, kas rodas sasniegšanas brīdī vai ceļā uz mērķi.

Laimes sajūta ir iekšēja reference, tā ir vai nav ikdienā. Ceļš uz šo sajūtu ikdienā ir ilgs un grūts, jo pamatā ir jācīnās pašam ar sevi. Savukārt panākumi - ārēja reference, tos vieglāk sasniegt, bet tie ne vienmēr ved pie laimes sajūtas. Tostarp laimes sajūta vienmēr ved pie panākumiem. Izlem pats, pie kā tad īsti piestrādāsi?!

Ja es neko nemainīšu, nekas arī nemainīsies. Bet, vai esmu apmierināts ar patreizējo stāvokli? Un tad ieslēdzas virkne bremzējošo un traucējošo faktoru, kas neļauj meklēt un vēlāk sasniegt kāroto mērķi. Tās ir bailes, super mērķis (sapnis, visu vai neko), sapņi, kas nav saistīti ar darbību, apkārtējie cilvēki (tuvinieki), ierobežojošās pārliecības un apzināto/neapzināto mērķu konflikts.

No kā mēs baidāmies?

1. Pieļaut kļūdas
Jo sabiedrībā valda ačgārna pārliecība, ka kļūdīties ir kaut kas slikts. Taču īstenībā nepieļauj kļūdas tikai tas, kurš neko nedara, citiem vārdiem sakot, stagnē vai parazitē uz kāda rēķina.

2. Izskatīties muļķīgi citu acīs
Jau no skolas gadiem daudziem izstrādājas bailes vai aizsargreakcija, kas parasti izpaužas agresijā, par neveiklām situācijām vai izzobošanu tajās.

3. Pazaudēt laiku un resursus
Tas ir izpaužas kā apstāšanās pie pirmā sasniegtā pakāpiena un cīniņš par to, lai cits kāds uz šī pakāpiena nemēģina uzkāpt. Taču realitātē vairums vienkārši pārkāpj un paiet garām, sekojot jaunākajām tendencēm, augot, investējot resursus, riskējot atkrist atpakaļ.

4. Ievainot savu pašpārliecinātību
A, ko citi padomās un pateiks? Tādas bailes no vēl nenotikušā, no iedomas, fantāzijas. Bet, vai tā būs?

5. Mainīties vai mainīt kaut ko
Paturi prātā - noteiktība ir visnenoteiktākā lieta pasaulē, nepieķeries tai, neiesēdies ilgi savā komforta zonā.

6. Bailes, kas nāk no bērnības
Dažādi audzināšanas procesā noformējušies imprinting-i, piemēram, mani nepieņems, atgrūdīs, nemīlēs, ja es nebūšu pietiekami labs, paklausīgs, izpildīgs.

Rāmis, kas mūs ierobežo - ja man kaut kas no pirmās reizes nesanāk, tad uzreiz izdarīt secinājumus, tas nav priekš manis, un vairs nemēģināt. Otra galējība - ieciklēšanās. Tik ļoti fokusēties uz vienu problēmu, ka neredzēt citas iespējas apkārt. Tas attēls ar kaķi, kas labu laiku ceļo Facebook-ā un saņem simtiem Like-u, ir labs šai atziņai piemērs.
  
Lai cīnītos ar bailēm, Pāvels iesaka uzdot sev divus jautājumus: 1. Ko es izdarīju labi? 2. Ko varēju izdarīt labāk?

Ierobežojošās pārliecības

1. Bezcerība -  "Tas nav iespējams (vispār, nevienam, nekad)".
2. Bezpalīdzība - " Tas ir iespējams, bet ne man."
3. Veltīgums - "Es neesmu to pelnījis (nav pat vērts censties)".

Tās glabājas zemapziņā, ar tām ļoti grūti cīnīties. Taču līdz ko šīs ierobežojošās pārliecības izvelk dienas gaismā un izrunā, tās mazinās. Izklausās pēc psihoterapijas kursa, bet tā ir savā ziņā sevis un situācijas pieņemšana.

Īstie mērķi ir ārpus mūsu komforta zonas

Mērķu formulēšana

Otrajā semināra daļā mēs reāli uz papīra strādājām ar saviem mērķiem un to formulēšanu soli pa solim. Sākumā Pāvels lika paņemt lapu un centrā uzzīmēt simbolu, kas attēlotu jēdzienu - mērķis. Tālāk apkārt tam pulksteņa rādītāja virzienā izvietot deviņus zīmējumus, kas katram asociējas ar sekojošiem jēdzieniem: 1) Attiecības; 2) Veselība; 3) Nauda; 4) Darbs/Bizness; 5) Zināšanas/Iemaņas; 6) Mantas; 7) Cilvēki/Sakari; 8) Notikumi; 9) Gars/Dvēsele.

Tālāk sākās darbs pie saviem mērķiem:
1.solis - uzrakstīt pēdējos zīmīgos sasniegumus katrā no 9 minētajām dzīves sfērām.
2.solis - uzrakstīt 1-3 vēlamos mērķus nākotnē katrā no 9 minētajām dzīves sfērām.
3.solis - atbildēt uz jautājumu par katru no vēlamajiem mērķiem: priekš kam man to vajag?(šeit mērķi var saplūst no 9 trijos vai pat vienā, vai arī palikt visi 9)
4.solis - atrast un uzzīmēt jaunos mērķus, ja tādi parādījās.
5.solis - katram mērķim uztaisīt divas iedaļu skalas no 0 līdz 10 un atzīmēt tajās: 1) cik svarīgi man tas ir? 2) cik ļoti es to gribu? Mērķi, kuri vistuvāk 10 punktu atzīmei ir Tavi "enerdžaizeri" un ar tiem vērts strādāt.

Formulējot mērķi, jāņem vērā un jāatbild uz sekojošiem jautājumiem:
1. Formulējam pozitīvi - motivācija UZ nevis NO. Piemēram, nevis "Es negribu būt nabags", bet gan "Es gribu būt bagāts".
2. Vai tas tiešām ir Tavs mērķis?
3. Ko Tu vai Tavi tuvie cilvēki var zaudēt, ja šis mērķis tiks sasniegts?
4. Kādi
5. Kur? Kad? Ar ko?
6. Pirmais solis

Mērķa sasniegšana ir forša lieta, bet visinteresantākais notiek pa ceļam uz mērķi

Patika arī piedāvātā aktivitāte - katrs klātesošais varēja uzrakstīt savu mērķi, ielikt aploksnē, norādot saņemšanas adresi, un Swedbank pārstāvji solījās pēc laika, pēc kāda pus gada nosūtīt šo aploksni pa pastu, lai Tu varētu pārliecināties, vai mērķis sasniegts, vai arī lai sev atgādinātu, ka esi novirzījies no sava mērķa. Nu ko, redzēs?!