Lielu daļu dzīves cilvēki darbojas, lai sasniegtu citu mērķus - cita cilvēka formulētos, priekšā pateiktos, uzrakstītos, iemācītos, iestāstītos - reti kad un kurš aizdomājas par saviem mērķiem. Jo patiesībā mums nevajag pašu mērķu sasniegšanu kā tādu, bet gan sajūtas, kas rodas sasniegšanas brīdī vai ceļā uz mērķi.
Perfektā sieviete mūsos mēģina noslēpt sliktās īpašības, bet tādu īstenībā nemaz nav. Ir tikai vajadzības, bet tās atradīs iespēju apmierināties, mēs to gribam vai nē. Nepareizi ir domāt, ja man būs panākumi, es būšu laimīga. Ir otrādi – ja būsi laimīga, tev būs panākumi. Sievišķīga sieviete ir tā, kura neizliekas vai neiztaisās par to, kas nav, bet gan spēj būt pati.
Mūžsena, daudz zelēta, bet vienmēr aktuāla tēma, it īpaši sievietēm, kurām mūsdienu modes kanoni liek pastāvīgi uztraukties par slaidās līnijas saglabāšanu. Izmēģinājušas dažādas drakoniskas diētas un sapratušas, ka to iedarbība ir īslaicīga, atgriežamies pie patiesības pie ģenētiskās predisponētības un dzīvesveida. Objektīvi izvērtējot to, ko varam ietekmēt un vajag, bet par ko nevajadzētu iespringt.
Laimes jēdziens ir daudz cilāts gan filozofijā, gan psiholoģijā, gan ētikā. Laime skatīta gan kā pastāvīgs cilvēka psiholoģiskais stāvoklis, gan kā mirkļa eiforija, uzplaiksnījums. Vakar uzdūros dokumentālajai filmai, kur laimes stāvoklis tika analizēts pasaules valstu, nāciju sakarā. Pēc sakrāto datu analīzes izveidota arī laimīgāko un nelaimīgāko nāciju pasaules karte.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Apziņa, ka mums kaut kas pieder, dara mūs laimīgus. Jo vairāk un jo kvalitatīvāku objektu vai subjektu pieder, jo labsajūta tiek kāpināta. Taču, jo vairāk nostiprinās pārliecība, ka man tas pieder, jo lielāka kļūst atkarība.
Dzīvot ar pilnu atbildību – tas iespējams, ir grūtākais no visiem uzdevumiem šajā dzīvē. Daudz vieglāk ir meklēt jaunus gudrības ceļus vai mēģināt mainīt pasauli, nevis ieskatīties sevī pašā un censties mainīt sevi. Daudz vieglāk kļūt par aktīvistu cīņā pret korupcijas apkarošanu, nevis apkarot savus egocentriskos impulsus. Uzreiz jāsaka, ka šī grāmata nav viegla vakara lasāmviela, jo zināmā mērā nogurdina katra lappuse ar piesātinātiem eksistenciālisma jautājumi un nemitīgi solītās atklāsmes, kuras var dot tikai Kabala un neviens cits avots.
Skaidrības labad, jāteic, ka šis raksts un šīs pārdomas radās izlasot vienu no daudzām Osho grāmatām – „Prieks – laime tevī”. Ja dzenaties pēc laimes, skaidrs ir viens: jūs to nekad negūsiet. Laimes vienmēr ir blakus parādība. Tas nav tiekšanās rezultāts. Tā notiek, kad jūs par to pat nedomājat.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Zīlēšana - intriģējoša lieta, it īpaši pārmaiņu vai šaubu laikos, kad cilvēks nav drošs par savu nākotni, par attiecībām, par materiālo stāvokli u.tml. Nez ko Latvijas valdība ir sazīlējusi kafijas biezumos vai citādi, apstiprinot nākamā gada budžetu un darbības programmu ekonomiskās krīzes novēršanai/nenovēršanai. Lai nu kā, katrs grib uzzināt svarīgāko pirmais, intuitīvi uztaustīt un apiet neveiksmes, domāt soli uz priekšu, saglabāt attiecības un stabilitāti.
Muļķības, ka viss ir priekšnoteikts. Pats cilvēks izvēlas savu ceļu. Arī neveiksmes, kas piemeklē, jau iepriekš slēpjas cilvēka galvā - prātā, atmiņās, pārdzīvojumos. Katru mirkli, sekundi, minūti cilvēks izvēlas – rakstīt vai nerakstīt, aiziet vai palikt, uzsmaidīt vai rādīt īgnu seju. Pēdējais rada izmaiņas ne tikai sevī, bet arī apkārtējos cilvēkos, kas tevi redz un uztver tieši tādu, kādu tajā mirklī sevi parādi.