Šoreiz stāsts būs ar īstiem "varoņu" vārdiem un nosaukumiem. Š.g. 28.septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izsūtīja relīzi ar virsrakstu "LTRK neatbalsta algu norādīšanu darba sludinājumos" un gandrīz visi vadošie mediji ar gardu muti to publicēja. Kad to pirmo reizi ieraudzīju savā Facebook ziņu joslā, mēģināju trīs reizes uzmanīgi pārlasīt, vai tiešām esmu pareizi sapratusi organizācijas, kurā esmu nu jau trīs gadus lepns biedrs, vēstījumu. Un sev par nepatīkamu pārsteigumu atskārtu, ka manas acis mani nepieviļ.
Atveru Facebook Business Manager, lai novērtētu atdevi no sponsorēto vakanču rezultātiem, apskatītos “patīk” statistiku un komentārus. Uz pēdējiem jāsniedz atbildes, kā arī jāsaprot, vai vakances makets, teksts pareizi pozicionēts.
Šī raksta mērķis ir parādīt, ka skolotāju algas ne tuvu neveidojas tikai no pamatalgas, kā to bieži vien pasniedz mediji un paši skolotāji. Turklāt, strādājot vairākas slodzes, nav grūti iztēloties, ka konsultācijām laiks gluži vienkārši neatliek.
Bez ievērības nav palikusi pēdējā laikā ar vien biežāk izskanējusī ziņa par ieceri palielināt sodu par dažādiem CSN pārkāpumiem, to skaitā ātruma. Sodam jābūt taisnīgam, samērīgam un pats galvenais - visiem vienādam. Bet... Dažādās valstīs sodi ir dažādi. Tieši tāpat, kā dažādās valstīs atšķiras vidējā alga.
Uzmanību piesaistīja tas, ka Rīgas brīvostā ir speciālā ekonomiskā zona (SEZ), kas nozīmē, ka šim statusam atbilstošie uzņēmumi bauda 80% atlaidi nekustamam īpašuma. Atlaides paredzētas arī ienākuma nodoklim, savukārt, dividendes, kuras tiek aizskaitītas uz ārzonās reģistrētu uzņēmumu apliekas ar 0% nodokli.
Ja jums ir viens zirgs, tad jums ir viens zirgs, kurš tiesa gan ar laiku kļūst vecs un darbā neizmantojams. Pavisam cits stāsts ir ar naudu. Ja jums ir simts lati, tad par šiem simts latiem varat iegādāties zināmu preču vai pakalpojumu skaitu. Pēc gada jums arī būs simts lati, taču preču skaitu, ko par tiem varēs iegādāties – mainīsies.
Izlasot kārtējo G.Rungaiņa (Prudentia) viedo redzējumu par valsts pensiju nākotni, proti, to ka nākotnē valsts spēs nodrošināt tikai dzīvošanu sociālā tipa mājā un minimālu dienas naudu, kā arī dažu citu baņķieru vai ex-baņķieru līdzīgu viedokli un nostāju un privāto uzkrājumu glorificēšanu, radās nepārvarama vēlme salikt skaitļus uz papīra un izdarīt savu vērtējumu.
Cilvēki var būt ne tikai gudri vai negudri, bet arī drosmīgi/kautrīgi, kārtīgi/nekārtīgi, akurāti/pavirši, punktuāli/izklaidīgi un citām īpašībām apveltīti. Lai arī kā gribētos, lai novērtē jūs kā cilvēku, tieši kā cilvēku jūs arī novērtē. Nevis vērtē jūsu zināšanas, izglītību, izskatu vai komunikācijas prasmes, bet gan visu to kopā. Tikai katrs darba devējs katrai no šīm komponentēm piešķir savu nozīmīgumu.
Tas, ka Latvijā ir daudz pensionāru – jā, fakts. 570 tūkstoši. Tikai ekspertu un valdības piedāvātie risinājumi - griezt pensiju, masveidā radīt bērnus un citi murgi, ir un paliek murgi, kas problēmu nevis risina, bet atliek nākamajām paaudzēm. To, cik un kāds ir Latvijas pensionārs un, ko darīt ar sociālo budžetu? – nedaudz citādā skatījumā.
Reiz dzīvoja izdomāts tēls - Jānītis. Kādu dienu Jānītis tika atlaists no darba valsts iestādē un ilgi nešauboties nolēma veidot savu uzņēmumu. Liekot lietā valsts darbā sastrādātos uzkrājumus, pēc gandrīz mēneša Jānītis bija izveidojis savu uzņēmumu.
