Darba intervijas IT nozarē

Darba attiecības, tāpat kā divu cilvēku attiecības ir brīdis, kad satiekas divas puses. Podiņš ar vāciņu.  Un tieši tāpat kā attiecībām arī darba attiecībām nav vienotas formulas, kas piesaista divas puses un kas atgrūž. Lai arī klasiskā attiecību formula iekļauj sevī tādu formulējumu kā savstarpējo papildināšanu, paraugoties uz kaut vai sev zināmiem ļaudīm nākas secināt, ka attiecībās par pamatu ilgām un noturīgām saitēm var kalpot daudzi neiedomājami iemesli un apstākļu sakritības.

Cilvēki var būt ne tikai gudri vai negudri, bet arī drosmīgi/kautrīgi, kārtīgi/nekārtīgi, akurāti/pavirši, punktuāli/izklaidīgi un citām īpašībām apveltīti. Lai arī kā gribētos, lai novērtē jūs kā cilvēku, tieši kā cilvēku jūs arī novērtē. Nevis vērtē jūsu zināšanas, izglītību, izskatu vai komunikācijas prasmes, bet gan visu to kopā. Un katrs darba devējs katrai no šīm komponentēm piešķir savu svaru, ko iepriekš nav iespējams nedz zināt, nedz uzminēt. Tas, kas jums var šķist svarīgs, darba devējam – mazsvarīgs un otrādi.

mimooh - http://www.inf.sgsp.edu.pl/pub/MALUNKI/ROZNE/

Darba devējs.

Pēc maksātspējas darba devējus varētu iedalīt sekojošās grupās:

1. Biznesmeņi. Tie, kuri veltīs neiedomājami daudz laika, lai atrastu vislētāko darbinieku.
2. Darba devējs – „uzmini nu”. Darba devējam ir zināms algas apmērs un jums kā darba meklētājam tā ir jāuzmin. Starp citu, nosaucot ne tikai lielāku, bet arī mazāku summu būsiet zaudējis.
3. Godīgais darba devējs. Sarunas laikā pats pasaka kādu summu gatavs maksāt.
4. Dāsns darba devējs. Gatavs maksāt daudz, bet arī sagaida labu atdevi.
5. Valsts iestāde.

Darba meklētājs.

Arī darba meklētājus var iedalīt grupās:

1. Biznesmeņi. Tie, kuri veltīs neiedomājami daudz laika, lai atrastu tādu darbu, kur būs maz jāstrādā, bet daudz varēs saņemt. Ne mazāk dīvaini, ka atrod arī.
2. „Nezinu, jāskatās”. Plaša profila speciālists, tikai konkrēti ne uz vienu jautājumu atbildēt nevar. Piemēram – cik ilgi jums aizņems izpildīt šo uzdevumu ? Atbilde – nezinu, jāskatās utt.
3. Lēkātāji jeb laimes meklētāji. Ilgāk par dažiem mēnešiem vienā vietā nav nostrādājuši. Pat uzsākot darba gaitas, jau sāk lūkoties, kurp lekt tālāk.
4. Freelanceri. Pastāvīgās darba attiecības nevēlas principā. Starp citu, var būt ļoti strādīgi un precīzi. Iespējamās variācijas – savācas daudzus mazus darbus un kavē ar termiņiem vai strādā pavirši un bez atbildības.
5. Pētnieki. Var uzburt drūmākās teorijas un naski tām ķerties klāt, atstājot novārtā steidzamos darbus. Ļoti vāja izpratne par to, kā rodas nauda.
6. Darbinieks - parastais. Deviņos atnāk, piecos aiziet. Kārtīgs, akurāts un bez jebkādas ieinteresētības darāmajā darbā.
7. Profs. Savas lietas pārzinātājs. Dara visu ar apbrīnojamu ieinteresētību.
8. Universālais darbinieks. Ļoti labi spēj pārslēgties un iedziļināties ļoti dažādos un pat atšķirīgos darbos. Vienu brīdi var programmēt, pēc mirkļa var bosam auto palabot utt.
9. Vējagrābslis. Visam ķeras klāt un neko nepabeidz. Smagāks gadījums ir vējagrābslis + pētnieks.

Algas

Atšķirībā no dienvidu tautām (un Arābu valstīm), ziemeļniekiem nav izteiktas tirgošanās kultūras. Līdz ar ko tirgošanās par algu vienai no pusēm bieži vien beidzas ar aizvainojumu. Attiecīgi darba devējs apvainojas, ja darbinieks pieprasījis nesamērīgi augstu samaksu (lai arī pats nav norādījis sludinājumā pat robežas), savukārt darbinieks jūtas izčakarēts, ja darba devējs piesola  daudz zemāku atalgojumu nekā iepriekš bija cerēts (un pat CV ierakstīts).

Argumentācija abām pusēm vienkārša :

Darba devējs – ļoti vājas zināšanas un pieredze, lai maksātu tādu algu.

Darba meklētājs – sūdīgs biznesmenis, ka „nerubī” pārdot par normālu ciparu.

Darba intervija

Pēc darba interviju satura, man izkristalizējās sekojošas darba devēju (intervētāju) grupas:

1. Fizmati. Apgūtās iemaņas dokumentācijas sagatavošanā un informātikas olimpiāžu uzdevumu risināšanā ir ūber ales. Lai arī savos pirmsākumos programmēšana bija saistīta ar matemātisko uzdevumu risināšanu un skaitlisko metožu meklēšanu, tad pašreiz, piemēram, web (WP) programmēšanā pieprasīt zināšanas matemātikā ir nedaudz dīvaini. Nezināt, kas ir dalījums bez atlikuma? Šausmas, šausmas… Nezināt kas ir kārtošana pēc burbuļa metodes? Šausmas, šausmas… Varētu padomāt, ka to visu nevar apgūt 5 min laikā. Ja vien neesat beidzis to pašu fakultāti, ko intervētājs – izredzes mazas.
2. Loģikas cilvēki. Jautājumi ir balstīti uz loģiku vai uzmanību.  Acīmredzot, darba devējs nolēmis, ka ar acīgiem darbiniekiem tam strādāt būs vienkāršāk.
3. Praktiskais darbs ierobežotā laikā. Viss ir labi, ja darbs ir precīzi noformulēts. Uzdevums var saturēt zemūdens akmeņus vai arī darba devējs „aizmirsis” iekļaut prasību, ko pēc tam pieprasa. Piemēram, ka nedrīkstēja izmantot formatējumu html kodā u. tml.
4. Eksāmena tipa. Pirms dažiem gadiem praktizēja Exigen. Tiek nosūtīti Brainbench jautājumi,  uz kuriem ierobežotā laikā jāatbild. Cits veids ir faktoloģiskās informācijas atreferēšana, piemēram, cik simbolu ir md5 rindā? U.tml.
5. Saruna par kādu procesu jeb problēmu. Manā skatījumā visdemokrātiskākais veids raugoties gan no darba devēja, gan ņēmēja puses. Protams, ja vien nav mērķis uzķert uz kādas konkrētās tehnoloģijas nezināšanu.
6. Mērīšanās ar krāniņiem. Faktiski visa intervija orientēta uz intervētāja asprātību apbrīnošanu.

Marginālos gadījumus laikam nav vērts apskatīt. Piemēram, intervijā uz PHP programmētājs vakanci tiek uzdoti jautājumi par C++.

Kopumā var secināt, ka neba jau speciālistu trūkst, kuri par mazām naudiņām būtu gatavi strādāt mega uzņēmumos ar mega daudzām filiālēm un bagātu vēsturi (kāds būtu savādāk izskaidrojums kantorim ar 3 cilvēkiem prasīt motivācijas vēstuli?), bet gan elementārās savstarpējās cieņas trūkums. Atliek vien novēlēt uzņēmējiem, kuri sūkstās par speciālistu trūkumu nozarē varbūt tomēr kritiskāk paraudzīties uz pašu attieksmi. Savukārt, darba meklētājiem būt apņēmīgākiem un uzstājīgākiem, kā arī  ik pa laikam kritiski paraudzīties, vai tā naudiņa ko saņemat, kompetences ko iegūstat un laiks ko pavadāt ir tā vērts. Fakts ir tāds, ka IT nozarē ir daudz patstāvīgi jāmācās, un šīs kompetences labāk iegūt jaunam esam.