Rekrutieres stāstiņi #4 Viņi taču tikai tūkstoti maksā
Atveru Facebook Business Manager, lai novērtētu atdevi no sponsorēto vakanču rezultātiem, apskatītos “patīk” statistiku un komentārus. Uz pēdējiem jāsniedz atbildes, kā arī jāsaprot, vai vakances makets, teksts pareizi pozicionēts.
Pie viena no pēdējiem sponsorētajiem darba sludinājumiem ir dzēlīgs komentārs “He, viņi joprojām vēl meklē. Nu lai veicas!” un arī kāda atbilde “Tāpēc jau arī tik ilgi meklē, ka vairāk par tūkstoti nepiedāvā.” Paliek nelāgi ap sirdi. Ak tā, tūkstotis tas jau tāda nieka nauda izrādās, bet es te vēl karoju ar darba devējiem un pieprasu, lai viņi runā atklātu valodu un nebaidās norādīt algu līmeņus sludinājumos.
Lai varētu izmaksāt 1000 eiro, darba devējam tie ir gandrīz 1800 eiro, ja skaitām visus nodokļus. Atceros ap 2000.gadu 250 bija gana laba alga, bet šodien vismaz 2500 eiro ir “cilvēka cienīga alga” (atkal citēju kādu komentētāju) . Hmm, kur tā dzīve tik dārga palikusi?!
Interesanti, kam mēs tā tērējam? Pērkam to, kas mums vajadzīgs, vai pērkam to, kas vajadzīgs mums priekš citiem, lai viņi domātu, ka mums tas vajadzīgs. Kaut kur nesen lasīju, ka 2500 eiro robeža ir tā, aiz kuras pilnīgi vienalga vai tu tālāk pelni 3000 vai 30 000 mēnesī, jo visam nepieciešamajam ir jau pietiekami.
N.B. Visi stāsti balstīti uz patiesiem notikumiem. Stāstu varoņu vārdi netiek minēti vai ir mainīti, saglabājot anonimitāti.
"Pērkam to, kas vajadzīgs mums priekš citiem, lai viņi domātu, ka mums tas vajadzīgs" - šis bij smieklīgi. Piemēram iphoneX, cilvēks ar mēneša ienākumiem ap 650eur to nopērk, līzingā (1450eur). Heh ))))
Par algu ir tā: ja darbinieks kurš vēlas sev 1500eur mēnesī, atnesīs uzņēmumā 6000eur, ok darbojamies. Bet to maz kurš saprot no tiem kuri vēlas saņemt to ***!!!!!
Kārtējā pagātnes tēze, ja nav 200% mārdžins, tad pie velna - aiziet! :D :D
..ka 2500 eiro robeža ir tā, aiz kuras pilnīgi vienalga vai tu tālāk pelni 3000 vai 30 000 mēnesī - nopietni? Nevajag lasīt facebook "Toma joki" sadaļu..
Kamēr šādi domās, nekur tālu netiks.. Tauta jau tagad cepjas par to, ka ekonomikas ministrs nopērk 7 Iphone, uzskatot, ka tā ir kāda luksusa prece, Ferrari vērtībā..Šādi raksti gremdē, šādi raksti veic propogandu, ka 800 EUR uz rokas ir LIELISKA alga, un ka Ķengaragā dzīvot ir tavs augstākais punkts..
Novēlu - Mērķus lielākus, lai vieglāk trāpīt, kā saka viens mūziķis...
Arlabunakti!
Nez vai starp "lieli mērķi" un "liela nauda" var tā viennozīmīgi likt vienādības zīmi?! Mērķiem, protams, jābūt gana lieliem. Jo vairāk gribēsi, jo vairāk arī dabūsi.
Izstāstīšu vienu manu sapni, kuru nosapņoju kādas otrdienas naktī, kad vienos kā parasti biju aizgājusi gulēt un drīz piecos jau bija jābūt augšā, lai dotos uz uzņēmēju kluba brokastīm. Tad nu lūk, sapnis it kā par tiem laikiem, it kā par mūsdienām (ziniet, sapņos tās robežas izplūdušas). Es kravāju mantas un steidzos uz kuģi, jo zinu, ka man ir 1.klases biļete, bet mani viskautkas aizkavē - lietas pazūd, uzrodas dažādi cilvēki, transports kavē utt. Tas kuģis, uz kuru es vēlos paspēt ir Titāniks, un es skaidri apzinos, ka tas ir TAS kuģis, bet es vienalga par visām varītēm vēlos uz to paspēt. Uzkāpt uz klaja 10.aprīlī un 14.aprīlī piedzīvot traģēdiju. Gribu paspēt, jo uz tā mani gaida grezna pieņemšanas zāle, vajadzīgie cilvēki, iespējams, labi darījumi. Pamostoties mani pārsteidza tas, ka es nebaidījos, bet palika prātā mērķis - man jānokļūst uz tā kuģa.
Taču visvairāk man lika aizdomāties sapņa skaidrojums, kad šo manu sapni pārrunājām. Šis kuģis, iespējams, ir naudas kuģis, kurā katrs atbilstoši savām spējām un varēšanām vēlas nokļūt. Skrienam, skrienam, skrienam, kaut arī zinām, ka tas agri vai vēlu nogrims. Un tad, tikai nedaudzie izglābsies.
Pēdējā laikā sāku arvien vairāk un vairāk aizdomāties, ka mēs pārāk daudz pērkam pēc būtības galīgi nevajadzīgas lietas - daudz lieka ēdiena, zīmolotas preces, katru sezonu jaunus apģērbus, bižutēriju, tūristiem domātus nieciņus, izklaides pasākumu biļetes u.tml. Tad spriežam, ka Marks Cukerbergs var atļauties nēsāt katru dienu vienādus pelēkas krāsas T-krekliņus, bet mēs nevaram, jo, redz, neesam tik bagāti, respektīvi, mums ir jāizrādās vairāk.
Esmu viens no tiem kas nevis prātuļo bet saņem rakstā minēto maģisko ciparu. Pēdējo reizi kad pāris gadus atpakaļ mainīju darbu iepriekšējā vietā nostrādājis 9 gadus tā arī noturēšanas sarunā vadītājam teicu, ka motivācija kāpēc beidzot mainu darbu ir darīt lietas citādi nekā vienkārši dzīties pēc cipara, jo pat ja piedāvās līdzvērtīgu summu tāpat iešu prom.
un par to cik tad vajag - ir ģimene un viss pārējais un pilnīgi pietiek ar 1500EUR lai nosegtu ikdienas dzīvi. viss pārējais ir vēlmes un ekstras kā arī katra individuālas ambīcijas pēc lielāka mājokļa/jaunāka auto.