Ņemot vērā, ka ķirbis pie mums atnācis no Z Amerikas kontinenta, tad arī grebšanas tradīcijas acīmredzot meklējamas tur. Neviens vēstures avots diemžēl nevar pavēstīt, kurš un kad iesācis šo tradīciju.
Daudzām tautām tumšā laika atnākšana likusies un liekas zīmīga, to saista ar dzīvo un mirušo pasaules saskarsmes brīdi. Senie balti to sauca par veļu laiku un klāja mirušo gariem galdu, kad tie nāca apraudzīt tuvinieku mājas un šai saulē palicējus. Citas tautas atkal ticēja, ka tieši šajā laikā raganas rīko vienu no četriem galvenajiem sabatiem gadā. Mūsdienās ASV un citās zemēs izgrebj simtiem ķirbju un iededzina tajos svecītes. Izrādās Helovīn dienas saknes meklējamas seno ķeltu kultūrā.