Helovīni jeb Visu svēto diena

Daudzām tautām tumšā laika atnākšana likusies un liekas zīmīga, to saista ar dzīvo un mirušo pasaules saskarsmes brīdi. Senie balti to sauca par veļu laiku un klāja mirušo gariem galdu, kad tie nāca apraudzīt tuvinieku mājas un šai saulē palicējus. Citas tautas atkal ticēja, ka tieši šajā laikā raganas rīko vienu no četriem galvenajiem sabatiem gadā. Mūsdienās ASV un citās zemēs izgrebj simtiem ķirbju un iededzina tajos svecītes.

Visu svēto diena jeb Helovīni tiek svinēti naktī no 31. oktobra uz 1. novembri. Šī ir ļoti sena tradīcija, kas radusies pirms Kristus dzimšanas un izrādās nāk no senajām ķeltu ciltīm. Viņu priesteri, druīdi, dedzinājuši ugunskurus, kuros ziedojuši, dedzinājuši dažādus upurus. Ķelti uzskatīja, ka it viss rodas no nāves. Pēc dažādām ugunskurā atrodamajām zīmēm esot zīlējuši nākotni. No ugunskura esot katrs paņēmis pa oglītei, ko mājās pavardā nolikt, tādējādi ,pēc to uzskatiem, uguns pavardā dodot lielāku siltumu un degot ilgāk. Pēc ugunskura nodzišanas katrs druīds esot atstājis tam blakus mazu akmentiņu, ja no rīta kāds neatrodas vecajā vietā, tā nolicējs ilgāk par gadu nenodzīvos. Šajā laikā atveroties vārti uz viņsauli, un mirušo gari var apciemot zemi, bet kopā ar viņiem no elles ierodas arī visādi nešķīsteņi, raganas, tādēļ priesteri esot saģērbušies atbaidošos tērpos, zvērādās, lai aizbaidītu no sevis šos mošķus. Ķelti esot arī ārpusē un uz ceļiem atstājuši ēdienu, lai mirušie un dēmoni nenāktu mājā ēst.

Plaši pazīstama tradīcija - ķirbis ar sveci vai svecēm iekšā esot radusies, pateicoties īru leģendai. Kāds vīrs, vārdā Džeks (Jack), kam viss mūžs ir bijusi tāda kā uzdzīve, esot apmānījis pašu sātanu, bet debesīs viņu arī nav ņēmuši izdarīto grēku dēļ. Tādēļ viņš esot spiests mūžīgi dzīvot ēnainos kaktos uz zemes un klīst pa tumšām ielām. Vīram līdzi esot bijusi tikai viena oglīte, ar ko apgaismot ceļu, kuru tad viņš esot ielicis izdobtā rācenī, lai dod vairāk gaismas un ilgāk deg. Leģendai nonākot Amerikā, rāceņa vietā parādījies ķirbis, un šādus ķirbjus - laternas tagad sauc par Jack` o Latern.

19.gs. 50.gados, kad Īrijā esot bijis bads, daudzi bijuši spiesti doties uz Ameriku, amerikāņiem šī viņu tradīcija iepatikusies, bet sākumā visa svinēšana īstenībā bijusi huligānisms, viņi esot dedzinājuši kokus, demolējuši apkārtni. Tas ar katru gadu izvērties arvien plašāk, līdz valdība to nolēmusi vērst par labu un pārveidojusi šos svētkus galvenokārt kā izklaides pasākumu bērniem. Tāds tas ASV ir vēl šodien, reti kurš aizdomājas par svētku īsto nozīmi. Mūsdienās bērni šajā laikā pārģērbjas par visādiem spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem, staigā pa mājām, prasot saldumus, citādi tos izjokos.

Nosaukums sākumā esot bijis Visu svēto diena - All Saints` day, vēlāk to sāka dēvēt par Allhallowmas (the mass of all hallows), nakts pirms šīs dienas nosaukta par All Hallows Eve - Visu svēto dienas priekšvakars, no tā tad arī radies nosaukums Halloween.

Helovīn dienas tradīcija kaut arī ar visu rietumniecisko ir atnākusi uz Latviju, taču īstenībā nemaz te nav iedzīvojusies. Protams, oktobrī veikalu plaukti pilni ar dažāda veida raganiņām, ķirbīšiem, svecītēm, maskām u.tml. Skaista jau tā oranžā krāsa, kas veiksmīgi kontrastē ar melno. Nekas jau nav pret skaistiem dekoriem ar misticisma pieskaņu. Turklāt, ja jau tagad neklājam galdu pašu veļiem, kāpēc lai neiededzam kādu svecīti šajā tumšajā laikā par prieku un mierinājumu sev un aizgājējiem?!

Šeit dažas jaukas idejas svētku galdam un mājas noformējumam, tiem kas tomēr izlemj ko svinēt un vienkārši dzīvespriekam.

Izmantotais avots - http://en.wikipedia.org/wiki/Halloween