Šodienu nolēmām pavadīt ārā dabā. Saule patīkami sildīja, termometra stabiņš dienas vidū pakāpās līdz +10C un sniega ne miņas. Kaut gan pie A mola Mangaļsalā vēl atradām dažas relikvijas - kūstošus ledus gabaliņus. Tā kā zaļumi vēl netraucēja un varēja redzēt, kur liec kāju, izložņājām krasta apsardzes artilērijas kazemātus un apskatījām artilērijas šāviņu pagrabus.
Ar naftas produktiem (benzols ir kancerogēna viela un kura koncentrācija regulāri tiek pārsniegta vismaz četras reizes) mocītiem un indētiem, Sarkandaugavas un Kundziņsalas iedzīvotājiem Rīgas Dome sarūpējusi vēl divus nepatīkamus pārsteigumus, kuri solās vēl ar lielāku smirdoņu, troksni un nu jau arī ar sprādziena draudiem padarīt ikdienas dzīvi neciešamāku.
Runājot par naftu, bieži nākas dzirdēt - nafta ir melnais zelts. Acīmredzot, ne tikai naftas iegūšana, bet arī tās pārkraušana Rīgas brīvostā esošajiem uzņēmumiem jau gadu desmitiem ļāvusi maigi izsakoties „uzdirst” vides prasībām un apkārtnes iedzīvotājiem.
