Pavasaris Mangaļsalā un Vecmīlgrāvī

Šodienu nolēmām pavadīt ārā dabā. Saule patīkami sildīja, termometra stabiņš dienas vidū pakāpās līdz +10C un sniega ne miņas. Kaut gan pie A mola Mangaļsalā vēl atradām dažas relikvijas - kūstošus ledus gabaliņus.

Vējš pie jūras vēl gana auksts un nepatīkami griezīgs, bez cepures vai kapuces pastaiga nebūs nekāda omulīgā. Savukārt aizvējā krūmos, jā, tur gan labi.

Tā kā zaļumi vēl netraucēja un varēja redzēt, kur liec kāju, izložņājām krasta apsardzes artilērijas kazemātus (1912.-1914.g.) un apskatījām artilērijas šāviņu pagrabus (1874.-1884.g.). Ar zāli un sūnām apaugušie krasta apsardzes lielgabalu pozīcijas apļi izskatās drīzāk pēc brīvdabas instalācijām nedz vairs pēc vēstures liecībām.

Pie mola uzmeklējām piemiņas akmeni par godu Krievijas troņmantnieka Nikolaja Aleksandroviča (vēlāk Nikolaja I) apmeklējumam 1860. gadā, kas tagad uzprišināts un akmenī iegrebtie burti apvilkti ar zeltītu krāsu.

Atceļā piestājām Vecmīlgrāvī Meldru ielā, kur kratsmalā iekārtots bērnu spēļu laukums un ir maza promenāde pastaigām. Tieši pretī jaunuzceltais fertilizer termināls minerālmēslu pārkraušanai un glabāšanai Kundziņsalā. Bīstami tuvu dzīvojamai zonai. Bet šķiet, nevienam klātesošajam neizraisīja nekādas bažas. Te tusēja cilvēki, pīles, gulbji, kaijas, zvirbuļi. No Krievu salas atskanēja pāļu dzinēja dunoņa. Pa kanālu peldēja kravas kuģi, ik pa brīdim iztraucējot idilli.

Redzētais dažās bildēs, kas uzņemtas ar Nikon D200 un Samsung Galaxy 4 (atrodi atšķirību)