Dzīve nesastāv no traģēdijām vien, tāpat kā vēsture tikai no kariem, zīmīgiem gadu skaitļiem. Dzīvnieciņi un bērniņi, ko varētu nodēvēt par jebkura fotokonkursa „spamu”, cilvēki ne tikai dzimst, precas un mirst, bet arī dzīvo. Tā vienkārši un bezrūpīgi - guļ, ēd, strādā .. Taču arī šīm, šķietami vienkāršām darbībām, var piešķirt momentu, laikmeta garšu, kas arī bija redzams izstādītajos darbos.
National Geographic izskatās šogad makten sasparojies un uzrīkojis nu jau otru izstrādi ar latviešu fotogrāfu darbiem „Mana pārsteidzošā Latvija”. Kopumā no plašā jēdziena „daba” autori izvēlējās savās fotogrāfijās attēlot vien floru, ar retiem izņēmumiem, kuros sižeta dominējošais objekts bija vai nu cilvēks, vai dzīvnieks.
„Daba ienāk tirdzniecības centrā”, šādi varētu raksturot žurnāla „National Geographic” fotoizstādi tirdzniecības centrā „Domina”. Apskatāma Stīva Makkarija „Afgāņu meitene”, zināms valdzinājums bija klātienē apskatīt arī Džima Brandenburga 1986. gadā uzņemto „Baltā vilka lēciens”.
Imperator pingvīnam peldot, berze kas rodas starp tā ķermeni un ūdeni ierobežo maksimālo pārvietošanās ātrumu 1.2 līdz 2.7 m/s. Savukārt, īslaicīgos paātrinājumos, pingvīni spējīgi apiet šo ierobežojumu un šo ātrumu palielināt divas vai pat trīs reizes, izlaižot niecīgos gaisa burbulīšus no apspalvojuma. Gaisa burbulīši samazina apkārtesošā ūdens blīvumu un viskozitāti, samazina berzi un ļauj attīstīt ievērojami lielāku ātrumu.
Noslēpums apslēpts spalvās. Ja lielākai daļai putnu spalvas aug tieši uz ādas, tad pingvīniem pie spalvas pamatnes ir nelieli matiņi, kuri ir spējīgi noturēt gaisa burbulīšu – tik maziņu, kas tie spēj darboties kā smērviela spalvu virskārtā.
Plašāk lasāms National Geographic (Krievija), 2012. gada novembra numurā.
