Restorānā-picērijā Zaļais Maksis šodien laipni gaidīti bija visi, kuriem mājās aizķērusies kāda lieta, kas it kā ir mīļa, taču īsti pielietojumu vairs neatrod. Gan krāmu tirgotāji, gan vienkārši sestdienas pēcpusdienas baudītāji atrada šeit lielisku vietu andelei, atpūtai, sarunām nepiespiestā gaisotnē, mūzikai un ēdieniem.
Viennozīmīgi LOW PROFILE ir noskaņu filma. Par sižetu vai tajā iekļauto domu noteiktu vēl varētu diskutēt, taču, manuprāt, lieliska doma bija filmā iekļaut Gata Zotova dzeju, kas tiešām baudāma. Jebkurā gadījumā ir prieks par līdzcilvēkiem, kuri dara, rada un stāsta sava rajona, savas vides, pilsētas, valsts stāstu.
Turpinot mood board jeb noskaņas kolāžas tēmu, radās doma, iedvesma paspēlēties un ietērpt vizuālos tēlos dienas, vietas un mirkļus, kas prasa pēc … patiesuma. Antracīts izsaka cilvēka patiesumu, tur dziļi iekšienē, un reizēm, tieši acīs – ārā. „Es mīlu tevi tumsas antracītā / Un laimes lietus noraudātos logos, / Un tagad – ne ar pirmo mīlestību – /Ar pēdējo, aiz kuras nav nekā.”
Mood board jeb noskaņas kolāža ir veids, kā mākslinieki, dizaineri, interjeristi vai stilisti rada priekšstatu par gaidāmo gala produktu, darbu vai izskatu. Veidojot noskaņas kolāžu, galvenais jautājums – kam tur ir jābūt un kam nav. Šoreiz noskaņas kolāža vasaras mājai pie jūras.
Vasaras saulgriežu burvība, lai vai kā, bet saistās ar būšanu dabā, lauku vidē, tālu prom no pilsētas burzmas, trokšņa, steigas. Ejot pa grantētu baltu lauku ceļu, beidzot pacel acis zili baltajās debesīm, sadzirdi putnu treļļus, ievelc dziļi nāsīs pļavu puķu saldeno smaržu, un jūti, ka līdz ar ķermeni atpūšas arī dvēsele.