Hei, vakar bija mana dzimšanas diena (neteikšu kura pēc kārtas), bet vakar bija arī vēl viena nozīmīga diena manā un Ērika dzīvē - tieši 100.diena, kad mums mājās vairs nav televizora tā klasiskajā izpratnē. Tas ir, LED ekrāns diezgan paliels mums viesistabā ir, bet tajā nemājo televīzija. Atzīšos, viena fantastiska izvēle mūsdienās.
Pantoņi ir ierasta lieta visiem, kuri darbojas ar kādu no grafiskajām programmām, zīmē maketus, ilustrācijas, apstrādā attēlus. Tāpat katrs sevi cienošs uzņēmums vai vismaz tā uzņēmuma mārketinga speciālists zina korporatīvos pantoņu kodus no galvas. Līdz šim nebiju sekojusi šīm oficiālajām gada krāsām, bet vadījusies pēc principa “patīk-nepatīk”, “saskaņojas-nesaskaņojas”, “nolasās-nenolasās”. Taču nekad nav par vēlu uzzināt kaut ko jaunu, vai ne?
Trešo reizi Liepājas Lielajā Dzintarā tika rīkota radošo industriju konference Subject:Creativity. Formāts ierastais, bet jauni runātāji un jaunas atziņas. Pozitīvi tas, ka organizatori analizē iepriekšējā pasākuma veiksmes un identificē nepilnības, lai ar katru nākamo pasākumu piedāvātu arvien kvalitatīvāku saturu un formu.
Nu jau veselu nedēļu nav radusies ne kripatiņas iedvesmas neko uzrakstīt blogam, tikai vajadzīgie teksti darbam. Šorīt pamodos ar zināmu īgnumu, - kur pazudusi iedvesma? Skatos pa logu - viss jau sazaļojis, bet debesis apmākušās, pēkšņi līdz ar lietus lāsēm no debesīm sāk krist lielām pārslām sniegs. Lielisks fons tam, lai ielīstu atpakaļ gultā, pārvilktu segu pār galvu un neko nepasāktu.
Pateicot atsauksmēm un diezgan plašai reklāmas kampaņai sociālajos tīklos, šogad nolēmu apmeklēt vienas dienas konferenci Subject:Creativity, kas bija veltīta četriem aspektiem - identitāte, vieta, robeža un cilvēks. Vilināja arī doma pabūt jaunuzceltajā koncertzālē Lielais Dzintars Liepājā. Uzreiz jāsaka, ka neskatoties uz plāniem palikt ilgāk Liepājā, ap pusnakti biju atpakaļ Rīgā. Kāpēc tā, par to tālāk sīkāk.