Vietējā Rēzeknes novada avīzē „Rēzeknes vēstis” ir tāda rubrika „Hallo! RV klausās!”. Tajā avīzes lasītājiem, pilsētas un novada iedzīvotājiem ir iespēja piezvanīt redakcijai un „izkratīt sirdi”. Dažām tēmām izveidojas pat „čats”, kur lasītāji no numura uz numuru apmainās ar pieredzi vai „laipnībām”.
Produktu svētīšana arī bieži vien stāv pāri jelkādam saprātam un no simboliskās jēgas par olu un maizes svētīšanu sen kā pāraugusi par ko vairāk, jo stiepts tiek viss – kilogramiem sāls, gaļas ruletes, galerts, desmitiem olu, konfektes un šņabis. Tas nekas, ka pēdējais iegādāts visnotaļ apšaubāmā ceļā. Dievs visu piedos. Un piedos jau arī, ja vien cilvēks garā ir stiprs.
Rēzeknes Bryuvers, kas pirms tam bija vairāk pazīstams Latgales reģionā, nu ir nopērkams Rīgā. Lai iepazīstinātu ar šo alu un ražotni, nenācās nemaz tik viegli, jo informāciju nācās vākt pa kripatiņai, kā arī saskāros ar zināmu „konspirāciju” no Rēzeknes alus puses.
Es viņu pazinu kā Ludzas Mākslas skolas direktoru, latgaliešu dzejnieku un savādnieku, kurš pieaicinājis pie sevis šaurā kabūzī, kurā allaž valdīja māksliniecika nekārtība, stundām ilgi varēja stāstīt par latgaliešu vārda skaistumu, spēku un latgalieša māksliniecisko dvēseli, kuru jāsaglabā – jāraksta, jāmālē, jātaisa podus.