Katrs Latvijas reģions ir ar savu bagātību un ar savu raksturīgo dabas ainavu. Ja kādreiz likās, ka izbrauciens 100 – 200 km attālumā no Rīgas ir kāds īpašs notikums, tad tagad viss šķiet tik kompakts, pārskatāms un sasniedzams nieka 1-2 stundās. Piecelies sestdienas vai svētdienas rītā, iemalko kafiju, iemet Google Maps pāris atslēgvārdus, lec automašīnā iekšā un uz priekšu.
Šogad, kā nekad iepriekš, esam izmantojuši iespēju apceļot Latviju, izejot vairākas īsākas un garākas dabas takas. Tāpēc labprāt padalīšos ar informāciju, ko labu apskatīt un pie reizes izkustēties nedēļas nogalēs.
Velička ir samērā maza pilsētiņa pavisam netālu no Krakovas, bet uz to plūst tūristu pūļi dēļ iespējas nolaisties 130 m zem zemes un ieelpot sāļo gaisu vai piešaut mēles galu pie kādas sāls sienas. Protams, daudzus vilina iespēja apmeklēt sālī izcirstu kapellu pazemē.
Zakopane ir pilsētiņa Tatru kalnu pakājē, Polijas galējos dienvidos, Mazpolijas vojevodistē. Gan ziemā, gan vasarā gana tūristu iemīļota, jo tieši no tās ved vairākas takas kalnos un ceļi uz slēpošanas trasēm. Līdz ar to raksturīgā burzma, sastrēgumi uz mazajām ieliņām un fantastiski skati uz kalnu siluetiem pavisam netālu.
Viena no populārākajām pastaigu takām Tatru kalnos ved līdz ezeram Morskie Oko jeb Jūras acij. Takas garums līdz ezeram ir mazliet vairāk kā 9 km, kas ved augstāk un augstāk kalnos. Ejot jārēķinās ar nelielu, bet pastāvīgu slīpumu augšup. Kā arī pastāv iespēja apiet apkārt ezeram pa taku aptuveni 2,5 km garumā. To noteikti iesaku visiem gājējiem izmantot, jo īstais ezera skaistums un kalnu grēdu varenība paveras tieši apejot "acij" apkārt.
Pateicoties manai jaukajai kolēģei Aigai, šogad varējām pieņemt sev jaunu izaicinājumu - nevis izbraukt jūras krasta līniju, kā to bijām darījuši pims daudziem gadiem, bet gan kādu gabaliņu vienkārši noiet. Turklāt tas bija netikai būtisks izaicinājums datorsēdētāju muskuļiem, bet arī Latvijas R krasta dabas un vēstures izzināšana.
