Ja būtu jāraksturo pāris vārdos, tad teiktu tā – profesionāli un kvalitatīvi noorganizēta konference par mūsdienās ļoti aktuālu, bet joprojām par maz aktualizētu tēmu. Daudzi un visur runā par līderību, vadību, digitālo vidi, pārdošanas un mārketinga meistarību, nu, beidzot kāds runā tieši par cilvēkresursiem un tiem jautājumiem, kas skar darba vides, formas un organizācijas izmaiņas tuvākajā nākotnē. Jo “pārmaiņas nekad nebūs tik lēnas, kā šobrīd”.
Jau no pašas bērnības Lauvas lielu nozīmi pievērš profesijas izvēlei. Sabiedrība gaida no viņiem nozīmīgu ieguldījumu. Uz spēles tiek likta visa karjera.
Vēži pārāk netiecas kļūt pieauguši. Viņiem svarīgi apmierināt tikai vis nepieciešamākās vajadzības. Pārsvarā viņi gaida, kamēr liktenis pats piedāvās kādu iespēju, pateiks priekšā, ar ko nodarboties.
Jau mazs auniņš bērnībā parasti zina, par ko viņš grib kļūt. Un, pateicoties savai pašpārliecinātībai, arī dzīvē sasniedz nosprausto mērķi. Aunam nekādā gadījumā nav piemērots sēdošs dzīves veids un darbs.
Zivīm piemīt gandrīz visu zīmju īpašības. Varbūt tāpēc viņas ir ļoti azartiskas būtnes ar lieliskām spējām mainīties. Tomēr izvēloties profesiju viņas nav nedz patmīlīgas, nedz apzināti mantkārīgas, lai gan, nenoliedzami augstums Zivis vilina, arī karjerā.
Mūsdienās valda pieņēmums, ka darba vietu jāmaina ik pēc pieciem gadiem, taču daudzi atzīst arī, ka darbs jāmaina nevis tad, kad pagājis noteikts laiks, bet tad, kad vairs vienkārši nevari palikt ilgāk tur, kur esi, respektīvi, vadoties pēc iekšējās izjūtas.
Kāds ir optimālais laiks, cik ilgi cilvēks var nostrādāt vienā darba vietā, lai nenonāktu līdz "izdegšanai" vai profesionālajai deformācijai? Respektīvi, cik ilgi var darīt diendienā vienu un to pašu darbu, nezaudējot iekšējo "uguntiņu"?
Šis stāsts nebūs par profesiju segregāciju, bet gan par to, ka sievietes un vīrieši ir atšķirīgi ne tikai no fizioloģiskā viedokļa, bet arī pēc uztveres īpatnībām. Pagājušais gadsimts aizsāka tādu sērgu kā dzimumu līdztiesību. Droši vien – ne bez pamata. Tomēr manā nobriedušajā vīrieša prātā, kaut kā nelīmējas ierobežojums, kas saistīts ar darbinieku atlasi..
