Pēdējā ceļojuma diena, kad no Spānijas atkal atgriezāmies rimtajā Portugālē. Tik tiešām jāsāk domāt, ka okeāna tuvums atdzesē uzkarsušos prātus un zemes mentalitāte ir daudz samtaināka. Braucām pa diezgan paugurainu un mazapdzīvotu apvidu, pa kuru ceļš vijās līdzīgi laiskai čūskai. Ik pa brīdim skatam pavērās ielejas ar upītēm, te atkal nez no kurienes pastāvā kalnā izauga baltu mūru pilsēta.
Šī sanāks tīri meiteņu saruna (puiši, sorry), kad draudzenes iekārtojas ērtāk pie spoguļa galdiņa un sākt izcilāt kosmētikas lādītes vai somiņas, lai padalītos pieredzē, kurš kosmētikas produkts ir īsts atradums. Lūk, daži kosmētikas produkti, kas man šķiet gana kvalitatīvi, lai par tiem parunātu un pat ieteiktu citām.
Izdzirdot Koko Šanel vārdu, katra sieviete nekļūdīgi var nosaukt vismaz divas viņas radītās pārlaicīgās lietas – mazā melnā vakarkleitiņa (radīta 20.gs. 20.gadu vidū) un smaržas («Chanel № 5”). Bet šoreiz gribas runāt ne tik daudz par viņas biogrāfiju vai sasniegumiem modes jomā, bet gan par Koko Šanel filozofiju, kas, protams, atspoguļojās viņas darbos.
Jau 19.gs. augus, kas saturēja ēteriskās eļļas, sāka audzēt rūpnieciskos nolūkos. Francija kļuva par vienu no vadošajām parfīmu ražotājām. 20.gs. aromātiskās vielas sāka izmantot medicīnā, kas nozīmēja, ka aromātisko vielu īpatnības un to specifiskā iedarbība uz cilvēka psihi un ķermeni tika racionāli izpētīta.
