Pastāv virkne vienkāršu paņēmienu, kurus paturot galvā un apzināti ievērojot gan stresa situācijās, gan ikdienas komunikācijā var veiksmīgāk nodot vai nolasīt informāciju, kā arī uzlabot savu vai otra cilvēka omu vai pat attiecībaskopumā.
Vērojot „lielo laika plānotāju” dienas ritumu, acīs krīt fakts, ka mazsvarīgi darbi nevis netiek darīti, bet gan tie tiek uzvelti „kādam”. Kādam, kurš, labākajā gadījumā, jūtas noderīgs darot šāda tipa darbus. Sliktākajā gadījumā – gluži vienkārši nevar pasūtīt dirst darba deliģētāju.
Mūsdienās valda pieņēmums, ka darba vietu jāmaina ik pēc pieciem gadiem, taču daudzi atzīst arī, ka darbs jāmaina nevis tad, kad pagājis noteikts laiks, bet tad, kad vairs vienkārši nevari palikt ilgāk tur, kur esi, respektīvi, vadoties pēc iekšējās izjūtas. Kāds ir optimālais laiks, cik ilgi cilvēks var nostrādāt vienā darba vietā, lai nenonāktu līdz "izdegšanai" vai profesionālajai deformācijai? Respektīvi, cik ilgi var darīt diendienā vienu un to pašu darbu, nezaudējot iekšējo "uguntiņu"?
Ošo teicis, ka bijis „bagāto cilvēku guru”, jo tikai bagāts (materiāli) ir visnabagākais un tikai tāds atnāk, lai atrastu atbildes uz neatrisināmām dzīves problēmām, jo vairs nav kur iet. Nabadzīgam cilvēkam ir vēl tik daudz ko darīt, tik daudz ko sasniegt, tik daudz par ko kļūt. Kuru interesē filozofija, teoloģija, māksla? Tas viss ir par lielu priekš viņa.Viņa sekotāji izveidojuši uz Ošo meditācijām balstītas programmas – stresa menedžmentam, ko arī veiksmīgi pārdevuši tādām kompānijām, kā BMW un IBM, gūstot ievērojamu peļņu.
Palasot internetā speciālistu rakstus par šo tēmu, sliktākais izrādās tas, ka miega badu praktiski nevar izgulēt, tikai var sačakarēt vēl vairāk visus ritmus. Speciālisti apgalvo, ka trešo daļu sava mūža cilvēks pavada guļot. Ārprāts, cik daudz laika tiek zaudēts, vai ne?! Taču miegs ir enerģijas, dzīvesprieka un mundruma avots.