OSHO mācība

Ošo macības pamatlicējs ir Acharya Rajneesh. Dzimis 1931. gada 11. decembrī, Indijā, nelielā ciematiņā. Sava mūža laikā vairāk kārt mainījis savu vārdu līdz 1980. gadā pieņēma vārdu Ošo.

Ošo mācība ļoti lielā mērā manto budisma filozofiju. Kā nekā pats autors arī nāk no Indijas. Šī mācības mērķis ir brīvs un laimīgs cilvēks. Deklarē cīņu ar aizspriedumiem, viltus sabiedrības vērtībām, birokrātiskām valstīm, birokrātisko baznīcas ticību, ģimenēm, kas nav balstītas uz garīgām vērtībām. Meditācija ir līdzeklis šo mērķu sasniegšanai.

 Mācības pamatā ir viengabalains (nesadalīts) cilvēks, kurš caur meditāciju cenšas izzināt savu es, savu Ego. Izzināt bailes, vājumu, garlaicību, greizsirdību, prieku, mīlestību. Līdz ar izzināšanu, Ego kļūst nevajadzīgs. Atbrīvojies no Ego, cilvēks ir spējīgs atklāt augstāko atklāsmi - svētlaimi. Apzinot svētlaimi, cilvēks ar to saplūst un nu vairs nav arī cilvēka, bet gan ir vienots vesels.

 Ošo uzskatīja, ka cilvēks lielākoties ir nelaimīgs dēļ sava Ego. Tieši Ego tandēmā ar prātu ir tas, kas padara cilvēku godkārīgu, skopu, ambiciozu, miesaskāru un agresīvu. Ja visu šo enerģiju atbrīvotu, tās būtu pietiekami, lai sasniegt svētlaimi. Pastāv zināma atšķirība starp prieku, laimi, apmierinātību un svētlaimi. Akcents tiek likts uz svētlaimi, jo visi iepriekšējie ir vairāk vai mazās saistīti ar fizioloģisko un Ego un ir laicīgi.

 Buda teic: „Ir apmierinājums, un ir svētlaime. Atsakies no pirmā, lai gūtu otro”.

 Ošo teicis, ka bijis „bagāto cilvēku guru”, jo tikai bagāts (materiāli) ir visnabagākais un tikai tāds atnāk, lai atrastu atbildes uz neatrisināmām dzīves problēmām, jo vairs nav kur iet. Nabadzīgam cilvēkam ir vēl tik daudz ko darīt, tik daudz ko sasniegt, tik daudz par ko kļūt. Kuru interesē filozofija, teoloģija, māksla? Tas viss ir par lielu priekš viņa.

Būtiska Ošo mācības sastāvdaļa ir meditācija, kas nav tikai vingrinājums. Tas ir process, pilnīgā apzināšanās un būšana nomodā. Atšķirībā no citām meditāciju tehnikām, Ošo izmanto dažādus paņēmienus un līdzekļus – skaņu, troksni pat deju. Izveidotas dažādas meditācijas tehnikas – aktīvā meditācija, oši dinamiskā meditācijas, kas mūsdienās ir vispopulārākā. Tā sastāv no pieciem posmiem. Pirmās desmit minūtes cilvēks strauji elpo caur degunu. Nākošās desmit minūtēs notiek izpausme – „Lai notiek viss, kam jānotiek”, t.i., smiekli, kliedzieni, lēcieni un aplausi. Jebkas, ko konkrētajā mirklī jūt. Nākošās desmit minūtes cilvēks lēkā augšā un lejā ar paceltām rokām izsaucot – Hoo! katru reizi kad piezemējas. Nākošajās minūtēs, saucamajā – klusajā posmā, cilvēks sastingst, paliekot statisks piecpadsmit minūtes apjauzdams visu, kas ar viņu notiek. Noslēgumā, piecpadsmit minūtes tiek pavadītas dejā.

 Viņa sekotāji izveidojuši uz Ošo meditācijām balstītas programmas – stresa menedžmentam, ko arī veiksmīgi pārdevuši tādām kompānijām, kā BMW un IBM, gūstot ievērojamu peļņu.

 Ošo pats nav rakstījis grāmatas. Grāmatas viņš vai nu diktējis, vai arī tās tika sarakstītas kā Ošo sarunas ar kādu grupu vai indivīdu. Mācībās ir vērojamas dažādas pretrunas.

Uz ko pats Ošo atbildēja – „Mani draugi brīnās: „Vakar tu teici vienu, bet šodien jau ko citu. Ko lai mēs klausāmies?” Es varu saprast viņu nesapratni, jo viņi ķeras tikai pie vārdiem. Sarunām manās acīs nav nekādas vērtības, vērtība ir tukšumiem starp vārdiem. Tiem gan ir vērtība. Vakar es vēru vaļā durvis izmantojot vienu vārdus, šodien es to daru izmantojot jau citus. Tas tukšums starp vārdiem – tas man ir svarīgi. Durvis var būt koka, zelta, sudraba; tās var rotāt ar lapu un ziedu greznojumiem. Neatkarīgi no tā kādas ir durvis – tam nav nozīmes. Tikai atvērtās durvis, tas tukšums, tam ir vērtība. Man vārdi ir tikai instruments, kas palīdz atvērt tukšumu.”

Ošo nebija nekādu sistēmu un noteikumu piekritējs, tomēr atbildot uz kāda žurnālista jautājumu formulēja desmit baušļus:

1. Nekad neseko neviena norādēm, ja nu vienīgi tās saskan ar tavējām;
2. Dieva nav, ja nu vienīgi pati dzīve;
3. Patiesība ir pie tevis, nemeklē to citur;
4. Mīlestība ir lūdzējs;
5. Kļūstot par nekas tās ir durvis uz patiesību. Nekas pats pār sevi ir jēga, mērķis un sasniegums;
6. Dzīve ir šeit un tagad;
7. Dzīvo nomodā;
8. Nepeldi (ang. swim) – plūsti (ang. float);
9. Mirsti katru mirkli, tā tu vari būt jauns katru mirkli;
10. Nemeklē. Tas, kas ir – ir. Apstājies un redzi.

Ošo vēlējās, lai pēc viņa nāves tiktu atrasts jauns „dzīvais” skolotājs, taču tas netika izdarīts. Sekotāji izveidoja neskaitāmus Ošo centrus dažādās pasaules malās (Osho International Meditation Resort). Slavenākais no tiem atrodas Punā, Indijā.

Savāda bija Ošo attieksme pret AIDS. Pats skolotājs skaidroja to šādi – ķermenis pakļaujas prātam un ja prātam nav vēlmes dzīvot, tas dod komandu ķermenim. Aids nav parasta slimība tās klasiskās izpratnē, tā ir ķermeņe nespēja (nevēlēšanās) cīnīties ar tā iznīcinātāju. Šī apsvēruma dēļ HIV inficētiem ir liegta ieeja Ošo [3]

[1] OSHO Prieks, laime tevī; Atslēga jaunai dzīves uztverei, Sētava - 2008

[2] Osho; http://en.wikipedia.org/wiki/Osho

[3] Aids: An Existential Disease? http://www.osho.com/Topics/TopicsEng/AIDS.htm