Gundega, jautāta par iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas turēt mājdzīvniekus, bija tika pat patiesa un skarba kā grāmatā: “Daži vēlas par kādu rūpēties, bet daži, lai justos pārāki un kādu pakļaut, ja reiz tāda vajadzība ir un reālajā dzīvē to nevar sasniegt”.
Ja jums ir viens zirgs, tad jums ir viens zirgs, kurš tiesa gan ar laiku kļūst vecs un darbā neizmantojams. Pavisam cits stāsts ir ar naudu. Ja jums ir simts lati, tad par šiem simts latiem varat iegādāties zināmu preču vai pakalpojumu skaitu. Pēc gada jums arī būs simts lati, taču preču skaitu, ko par tiem varēs iegādāties – mainīsies.
Šoreiz Silvijas atsūtītās fotogrāfijas nāk no Austrijas ielejas Montafon, konkrētāk no kalnu slēpošanas kūrorta Silvretta Montafon. Kalnu slēpošana reiz nu ir tas ceļošanas un atpūtas veids, kas nekad nebūs mana izvēle. Taču kalnu varenība un pārlaicība vienmēr ir vilinājusi, aizgrābusi un mazliet pat baidījusi.
National Geographic izskatās šogad makten sasparojies un uzrīkojis nu jau otru izstrādi ar latviešu fotogrāfu darbiem „Mana pārsteidzošā Latvija”. Kopumā no plašā jēdziena „daba” autori izvēlējās savās fotogrāfijās attēlot vien floru, ar retiem izņēmumiem, kuros sižeta dominējošais objekts bija vai nu cilvēks, vai dzīvnieks.
„Daba ienāk tirdzniecības centrā”, šādi varētu raksturot žurnāla „National Geographic” fotoizstādi tirdzniecības centrā „Domina”. Apskatāma Stīva Makkarija „Afgāņu meitene”, zināms valdzinājums bija klātienē apskatīt arī Džima Brandenburga 1986. gadā uzņemto „Baltā vilka lēciens”.
Saldkaislo politiķu un reizēm amatpersonu runu gurdināts, tā arī nespēju teju gada garumā gūt jēgpilnu skaidrojumu par smirdīgo gaisu ostas apkārtnē. Šonedēļ liktenis bija labvēlīgi noskaņots un dāsni piespēlēja izdevību klātienē aprunāties ar vides dienesta “aizņemto kundzi”. Ir tur arī tāda. :)
Vakar, kad izskanēja ziņa, ka I.Ziedoņa vairs nav, Twitterī daudzi retvītoja kādu no viņa dzejas fragmentiem. Tas man patika. It kā viens aiz otra naksnīgajā pļavā iemirdzētos simtiem jāņtārpiņu.
Meklējot idejas 8.marta piektdienas vakaram, kuru gribas pavadīt īpašā gaisotnē, uzrunāja Rīgas Kongresu namā plānotais koncerts "Latvijas labākie dejotāji". Pasākums solās būt īpašs, jo tajā divu stundu garumā tiks pārstāvēti dažādi deju stili: balets, sporta dejas, laikmetīgā deja, vēderdejas, mākslas vingrošana, breakdance, salsa, rokenrols.
Oranžā krāsa – tas ir siltums, enerģija, panākumi, pozitīvisms un dzīvesprieks. Šī krāsa it kā saka – es ar Tevi gribu draudzēties. Oranžā vislabāk izpaužas detaļās, arī mēbelēs – dīvānos, krēslos, sofās, bet šajā krāsā var būt vesela siena, ja telpas ir pietiekoši, lai neliktos pārāk uzmācīgi.
Ko nevar izdarīt pa dienu, to var - pa nakti, nodomāja Pingvīns. Ērti iekārtojies datorkrēslā, sāka bīdīt kodu rindas pa plato datora ekrānu. Te pierakstot kaut ko klāt, te padzēšot kaut ko nost. Līdz vienā brīdī neveikli atzveļoties krēsla atzveltnē, ar skaļu krakšķi salūza krēsla rokturis. Krēsla atzveltne kļuva ļengana un nelietojama.