Piektdienas vērojums. Igauņu vīns

Ko nevar izdarīt pa dienu, to var - pa nakti, nodomāja Pingvīns. Ērti iekārtojies datorkrēslā, sāka bīdīt kodu rindas pa plato datora ekrānu. Te pierakstot kaut ko klāt, te padzēšot kaut ko nost. Līdz vienā brīdī neveikli atzveļoties krēsla atzveltnē, ar skaļu krakšķi salūza krēsla rokturis. Krēsla atzveltne kļuva ļengana un nelietojama.

Bez liekām roku kustībām, Pingvīns, paņēma uz galda jau nedēļu stāvošu, nezināmās Igaunijas vīna darītavas vīnu, satvēra senatnīga izskata glāzi, kurā pirms tam tika pildīts visparastākais krāna ūdens, ielēja un izdzēra. Paņemot pilnu malku un ļaujot tam izārdīties pa visām mēles kārpiņām un aukslējām, un pēc mirkļa visu lielo malku norijot tā, it kā nolaistu ūdeni podā. Viegli dedzinošs, rubīnsarkans šķidrums liegi notecēja pa gremošanas traktu lejā, vietā, kur tā taktīlā ietekme nebija vairs tik izteikta, atstājot mutes dobumā vairāk saldenu, nekā skābenu pēcgaršu. Upeņu vīns, nodomāja Pingvīns dziļdomīgi pagrozot vīna pudeli, pūloties saskatīt uz igauņu valodā rakstītās etiķetes kādu pazīstamu vārdu.

Pēc diviem mirkļiem pārņēma viegls reibums. Pingvīns iesēdās dīvānā, iepretim televizoram, ar vieglām pirkstu kustībām saspaidīja kaut kādu ciparu kombināciju un ļāvās mirkļa valdzinājumam. Lai arī televizors rādīja kaut ko tik ārkārtīgi svarīgu, līdz galam nepadarītā darba sajūta, mudināja uz aktīvu rīcību. Pingvīns patina dažus kanālus uz priekšu un pievērsās kādam zinātniskam raidījumam, ļaujot autora veidotai surogāta pasaulei ieiet dziļi sevī.

Lai jums jauka šīs nedēļas nogale!

Citi piektdienas vērojumi