Gongu terapijas apmeklējums

Zinādama, ka man patīk jauna pieredze, informācija un izaicinājumi, par gongu terapiju man pastāstīja darba kolēģe un uzaicināja piebiedroties, nosūtot saiti uz šī pasākuma profilu Facebook-ā. Tad nu trešdienas vakarā devāmies uz Lāčplēša ielas dzīvokli, kur izrādās ir iekārtots austrumu kultūras centrs Dzīves Plūsma.

Gongu terapijas vakaru vadīja Marija Mežecka. Viņa laipni sagaidīja visus kā gādīga saimniece un aicināja iekārtoties uz tepiķīšiem ar dažnedažādiem maziem spilventiņiem un plediem uz grīdas. Kopumā bija sapulcējušies 14 interesenti. Vairums sieviešu labākajos gados (uz aci, visas pēc 35) un trīs vīrieši. Tā istaba bija pilna līdz malām. Marija vēlreiz atgādināja, ka pirms nākšanas noteikti jāpiesakās, citādi var izrādīties, ka vietu diemžēl nebūs un atnācējs būs jānoraida.

Sākumā gongu meistare pateica īsus ievadvārdus, jo daži, ieskaitot mani, bija jaunpienācēji un pirmo reizi dzird par šādu terapiju. Doma apmēram ir šāda -

“Gongu terapija - metode, kas ļauj jums atrast prieku un pašapziņu, tas ir ceļš uz personības attīstību un garīgo izaugsmi melodiju un skaņu pasaulē .
"Peldēšanās gongu skaņās " ir skaņu terapijas sesija. Dziļas gongu vibrācijas, maigi skan kalimba, dziedoši Tibetas trauki un citas skaņas palīdz noregulēt mūsu orgānus pareizajās vibrācijas. Nomierinās prāts, nāk dziļa relaksācija.
"Peldēšanās gongu skaņās " - dziļā meditācijā, pieejama ikvienam. Jums tikai nepieciešams apgulties un ļaut sev būt skaņā, bez izvērtēšanas, gatavam uzņemt pieredzi, kas var nākt ...
Mūsdienas skaņas terapeiti lieto gongus un citus arhaiskus instrumentus, kas palīdz ārstēt muguras traucējumus, galvassāpes, migrēnas, bezmiegu, un locītavu slimības, kā arī daudz citas veselības problēmas. Tas ir arī lielisks psihoterapijas veids.” (citāts no Marijas LinkedIn profila)

Istabā tika izslēgts griestu apgaismojums (stūrī pie dažādiem  nezinātājam uz pirmo acu uzmetienu dīvainiem mūzikas instrumentiem palika tikai maza lampiņa). Visi apgūlās uz tepiķiem, apsedzās ar plediem un aizvēra acis. Terapija varēja sākties. Marija aicināja atbrīvoties un ļauties skaņai. Viņa sāka spēlēt.

Attēls no Gongu Terapija Facebook profila

Sākumā bija patīkamas dabas skaņas – vējš, jūras šalkas, birstoši graudi vai riekstu čaumalas. Ļoti nomierinoši. Tad sekoja lielie gongi ar dobju, vibrējošu un man (subjektīvi vērtējot) ne pārāk patīkamu skanējumu. Iztēlē uzausa tēli, it kā kadri no melnbaltas Arthouse filmas – tukša paplata pludmales strēle, kuru no vienas puses taisnā līnijā atdala pelēkais jūras ūdens, no otras tumšs priežu mežs. Sajūta – uz planētas viena pati, nu, vismaz simts kilometru rādiusā toč' neviena nav. Tālumā kaut kas līdzīgs Irbenes radioteleskopa šķīvim, kurš pēkšņi pacēlās gaisā un kā tāds svešāds kosmosa kuģis, liels un pelēcīgs, virzījās virs galvas un, gonga dūkoņai apklustot, izzuda tālumā.

Vēlāk Marija sāka dziedāt vai dungot (bez vārdiem, melodiski, skanīgi, bet klusināti), spēlējot nākamo man nepazīstamo instrumentu. Noslēgumā – dažnedažādas zvaniņu skaņas. Nez kāpēc man radās atmiņas par vecvecāku lauku māju, stikloto verandu un saules gaismu, kas iespraucas pa loga rūtīm. Tad iejaucās prāts, pag, pag, mazam bērnam tā bija plaša veranda, bet tagad pieaugušam ir par šauru un, ja kādreiz vecumdienās mēs ar vīru tur pārcelsimies uz dzīvi, noteikti būs jāpaplašina, jāpiebūvē jaunas istabas. Hmm, bet tur takš bija āderu ceļš (atceros, kā vectēvs ar pareizi izgatavoto zaru noteica āderu vietas).

Atjēdzos no tik praktiskām pārdomām, kad Marija apstaigāja katru gulušo un apskandināja ar maziem zvaniņiem. Nu varēja mosties. Jā, jā, dažam tā tiešām bija mošanās, jo 10 minūtes pēc terapijas sākuma no aizmugurējām rindām bija atskanējis labi sadzirdams krāciens.

Visi piecēlās pēc 1,5 stundas garās gulēšanas, sasēdās aplī. Marija aicināja sadoties rokas (labā plauksta uz leju, kreisā uz augšu), mirkli sajust enerģijas cirkulāciju. Kurš vēlējās, varēja padalīties ar savām sajūtām terapijas laikā. Tā viss notika, vienkārši un nepiespiesti.