Tās, šķiet, neapnīk nekad un neapniks. Un mazliet pat dīvaini, braucot automašīnā un pārslēdzot radiostacijas, tagad decembra otrajā pusē neuziet nevienu Ziemassvētku dziesmu. Tāds kā īgnums uzrodas – sniega nav, vecā labā meldija nav, svētku sajūta kavējas.
Pirmo reizi šo dziesmu dzirdēju pagājušā gada Lindas Leen Valentīndienas koncertā. Uzrunāja, domāju, ne tikai mani vien. Tāpēc nolēmu padalīties ar dziesmas vārdiem līdzi dziedošajiem.
Pagājušā gada talantu šovā „China's Got Talent” 12 gadīgs mongoļu puika Uudam pārsteidza publiku un arī žūriju ar skanīgo balsi un dvēseles stīgas aizkustinošo dziesmu, kuras plūdums plašs kā Mongolijas stepes. Pēc spožās uzstāšanās, protams, sekoja arī citi ne mazāk veiksmīgi dziesmu ieraksti, taču visiem Uudam palika pazīstams ar šo pirmo dziesmu.
Valentīna dienas priekšvakarā bišku no retro un mīlestības. Itāļu mūziķa Umberto Tozzi dziesma „Ti amo” jeb „Es tevi mīlu” 1977.gadā burtiski apbūra visu Eiropu un tālu aiz tās robežām. Dziesma bija izdota līdz ar pārējām albūmā „È nell'aria...ti amo”, bet tās popularitātes fenomens ir apbrīnojams.
Cilvēki domā, bet Dievs dara. Šovakar, 17.jūnijā, Vērmanes dārzā bija paredzēts koncerts smagi sasirgušā rokgrupas “Līvi” mūziķa Jāņa Groduma atbalstam, bet sanāca piemiņas vakars. Iedegtas svecītes, ziedi, mūziķa portrets prožektoru gaismās, liktenīgie datumi (10.VI.1958. - 15.VI 2010.) un vairāku populāru un mazāk populāru mūziķu uzstāšanās uz skatuves. Daži aizdedzināja šķiltavas liesmiņu un šūpojās mūzikas ritmā, daži dungoja līdz, citi meta kastē ziedojumus mūziķa atceres vietas ierīkošanai, vēl pāris dejoja, kāds nobirdināja pa asarai. Līvi mūžam dzīvi, nezāles neiznīkst ...
Visiem grupas „Rammstein” un industriālā metāla faniem š.g. 4.marts ir liela diena, kad viņu elki kāps uz skatuves tepat Rīgā ar tuvu un tālu izdaudzināto uguņošanu, skandalozo skatuves tēlu un nemazāk provokatīviem dziesmu tekstiem. Seši vīri labākajos gados darīs visu, lai skatītāju pūlim tiktu spēcīgs emocionāls un kāds vēl tik ne pārdzīvojums. Šeit izveidoju tādus improvizētus CV par katru no ramštainiešiem ar iespēju paskatīties mazliet aiz komerciāli veiksmīgi izveidotā skatuves tēla.
Stāsts ir par Johann Sebastian Bach skaņdarbu Orķestra svītu Re mažorā, kas tika uzrakstīta laika posmā no 1717.gada līdz 1723.gadam un bija domāta vācu apgabala Köthen firsta Leopold galmam.Komponista dzīves laikā skaņdarbs pelnīto vērību neieguva. Tas atdzima tikai 19.gs., pateicoties kādam vācu vijolniekam. Piedāvāju noklausīties skaņdarbu vijolnieces Sarah Chang izpildījumā, kas, manuprāt, ļoti smalki nodod klausītājiem ģēnija dvēseles pārdzīvojumu vēstījumu.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Riktīgi jautra krogus dziesma īru ritmos krievu mēlē. Braucot mašīnā nejauši uzgriezu radio, uzrunāja lipīgā ritma un folk tonalitātes dēļ. Atgriezusies pie datora, uzmetu meklētājā rindiņas – nu ja, vecais labais Boriss Grebenščikovs.
Aicinu noklausīties vecā labā un jaunā aktuālā sakausējumu – Karel Gott un Bushido „Für immer jung”. Vairākiem pazīstama kā motīvs no vācu popgrupas Alphaville izpildītā hīta (nu jau pagājušā gadsimta 80.gados) angļu valodā „Forever Young”.
Kāds mans paziņa reiz teica, vijole ir instruments, kurš vienlaicīgi var gan būt jautrs, gan skumjš. Katrā ziņā neviennozīmīgs instruments. Vai nav lielāks murgs par gammā, ko spēlē uz vijoles (pie tam „netīri”)? Un vai nav lielākā bauda klausīties Vivaldi vai Ungāru rapsodiju?