Kas ir lumpenis?

Pirmo reizi vārds “lumpenis” tā pa īstam parādījās mediju slejās un tautas prātos pēc pašvaldību vēlēšanām 2013. gada maijā, kad pie varas Rīgā nāca Saskaņas Centrs (SC), kurš par galveno tēmu vēlēšanās izvirzīja bezmaksas biļetes sabiedriskajā transportā. Jaunā Rīga teātra režisors A.Hermanis nespēdams valdīt sašutumu izteica divas pārdomu vērtas domas:

“Labi, es saprotu tos nabaga krievus, kas dzīvo šizofrēniskā stāvoklī, ģeogrāfiski atrazdamies vienā valstī, bet mentāli dzīvodami pavisam citā. Bet ko lai domā par tām latviešu kundzēm, kas gatavas atdoties par tramvaja biļeti?”

“Viņiem nav ar ko salīdzināt, viņi ir mazizglītoti, nekur nav braukuši, neko nav redzējuši. Kāpēc mums ir jābūt par nozombētu lumpeņu ķīlniekiem?”

Lumpeņi

Lumpenis jeb proletariāts cēlies no vācu vārda Lumpen – skrandas, lupatas. Apzīmējumu ieviesa K.Markss, lai apzīmētu proletariāta zemākos slāņus. Vēlāk par lumpeņiem tika dēvēti visi deklasētie elementi (klaidoņi, nabagi, noziedzīgie elementi un citi sabiedrības pabiras). Lumpenis pārsvarā ir persona, kurai nepieder nekādi īpašumi, dzīvo uz gadījuma darbos nopelnītā, bieži pārtiek no valsts sociāliem pabalstiem dažādās to formās un realizācijās.

Lumpeņi ir deklasētie elementi, cilvēki bez sociālām saknēm, ētikas kodeksa, tādi, kas gatavi bez ierunām pakļauties stiprākajam, tādam, kam pieder spēks un vara.

Deklasētie elementi padomju un pēcpadomju socioloģijā – sabiedrības locekļi, kuri nepieder ne pie kādas sabiedrības klases. Pie tādiem pieskaitāmi bezdarbnieki, ieslodzītie, psihiski slimie, nabagi, klaidoņi, prostitūtas utt.

Lumpeņu inteliģence. Epitetu ieviesa krievu dzejnieks, A.Vozņesenskis, lai apzīmētu to padomju inteliģenci, kura uzskatīja par vajadzīgu iziet ārpus savas sociālās grupas, atteikties no iepriekšējā nodarbošanās veida, to aizstājot ar mazāk kvalificētu, bet vairāk apmaksātu nodarbi. To pamatojot kā sabiedrības protestu, opozīciju.

Lumpeņu birokrātija (kā arī citi: lumpeņu-..., lumpeņdemokrātija, lumpeņpatriotisms utt). Apzīmējums bieži tiek izmantots kritizējot politisko eliti, kas izveidojusies postpadomju telpā. Pēc atsevišķu publicistu domām ir atvasinājums no vārda “sovburžuji”, kas radies pēc 1917. gada revolūcijas Krievijā, lai apzīmētu ierēdņus, kas “uzbarojušies būdami valsts maizē”, tādi, kuri uztver dzīvi un notiekošo sev apkārt kā nepieciešamus un pietiekamus apstākļus, lai nodrošinātu savu un savu tuvinieku (piemēram, Ļ.Tolstoja “Karš un miers” atrodams pamatojums, ka tas ir viens un tas pats, - autora piebilde) eksistenci. Sabiedrības daļa, kurai svarīgas pseidovērtības, surogāti (urā patriotisms, ārējais ienaidnieks utt). Faktiski šāda lumpeņu elite reflektē lupmeņu vēlētāju vērtības.

Margināļi

Vārds marģinālis cēlies no latīņu vārda margo – robeža. Cilvēks, kurš ir tuvu dažādu sociālo grupu, sistēmu, kultūras un dažādu pretrunīgu normu ietekmes, vērtību utt robežai (tuvu robežas pārkāpšanai).

Margināla cilvēku grupa – tāda, kura noliedz noteiktas vērtības un tradīcijas, tā vieta nosaka savu vērtību sistēmu un vērtības.

Fonētiski līdzīgs ir vārds marža, kas ir saistīts ar peļņu, starpību starp iepirkuma un pārdošanas cenu; minimums, zemākā robeža.

Šiem šķietami līdzīgiem jēdzieniem tomēr ir atšķirība. Lumpenis – cilvēks, kurš ir izkritis no darba un sabiedriskās dzīves, marģinālis – cilvēks, kurš apzināti izgājis ārpus sava sociālā slāņa, bet nav pievienojies citam.

* Rakstā izmantots N.Ļeskova grāmatas «Левша» ilustrācijas fragments.