Latvijas gurķītis izrādās nemaz nav Latvijas :(

Pavisam nejauši uzgāju iekš apollo.lv [1] rakstu par Latvijā ražotiem gurķīšiem, kuri patiesībā nav Latvijā ražotie, bet gan Indijā, Turcijā un ej sazin' kur vēl. Radās vēlme uzrakstīt par šo jautājumu arī savas pārdomas.
Hmm.. izrādās arī sviests jau labu laiku kā nav sviests, bet sviesta masa, krējums – krējuma izstrādājums, kas, laikam, nevienam vairs izbrīnu nerada. Tikai nesakiet, ka nepamanījāt? :)

Skaidrību ieviesa kāda saruna ar pazīstamu pārtikas vairumtirgotāju. Izrādās gurķīši un daudzi citi dārzeņi latvijā nevis neaug, bet latvju bāleliņi nevar nodrošināt tos pietiekamā apjomā. Protams, organizēt gurķu audzēšanu nav tas pats, kas apsaimniekot n-miljonu gaismas pili vai tiltu :) Eiropa vainīga?

Protams, ir lietas, kas Latvijā arī neaug. Piemēram – ar Latvijas preču zīmi tirgota marinēta paprika, rieksti, utt.

Par tiem gruķīšiem runājot, lielāko izbrīnu jau rada tas, ka uz burkām rēgojas “zaļā karotīte”, kas, vismaz manā apziņā, iesēdusies kā garants, ka prece ražota latvijā. Bet vai tā ir?

“Zaļās karotītes” zīmi piešķir pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir vismaz 75% Latvijā iegūtu izejvielu un kas atbilst nepieciešamajām kvalitātes prasībām, ko apliecina atbilstošas sertifikācijas iestādes. [2]

Pret “Zaļo karotīti” iebilst ES. Tas arī ir daļēji saprotams, jo izceļot ražotājvalsti (šinī gadījumā – Latviju) tiek ierobežota citu valstu ražotāju produkcijas noiets.

Arī ministrs (Mārtiņš Roze) ir pārliecināts, ka, nedaudz transformējot Zaļās karotītes saņemšanas nosacījumus, Mārketinga padomei būtu jāturpina darbs pie pārtikas produkcijas kvalitātes kontroles un sabiedrības informēšanas. M.Roze atzīst, ka Zaļā karotīte ir viens no veiksmīgākajiem mārketinga projektiem Latvijā. Pateicoties Mārketinga padomes darbam, mūsu patērētāji ir informēti par labiem un kvalitatīviem produktiem. [2]

Interesanti gan, ka pati ministrija “Zaļo karotīti” formulē kā mārketinga produktu nostādot kvalitāti – aizsega pozīcijās.

Par cukuru

2007. gada 27.novembrī Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut a/s Danisco Sugar un a/s Jelgavas Cukurfabrika apvienošanos, kas paredzēta a/s Danisco Sugar iegūstot a/s Jelgavas Cukurfabrika aktīvu, tai skaitā preču zīmi Jelgavas cukurs. [3]

Kas gan teorētiski, gan praktiski nozīmē vienu – vecajā iepakojumā būs neba jau “noliktavā aizķēries” Jelgavas vai Liepājas cukurs, bet gan dāņu izstrādājums.

Putra ar preču zīmēm (brendiem) ir vērojama arī ar citām precēm - Piemēram, "Limbažu pienu" ražo Rīgas piena kombināts, savukārt skārdenēs esošo Cēsu alu – Igaunijā.

1. http://apollo.lv/portal/news/74/articles/129099
2. http://www.zm.gov.lv/index.php?id=2247&sadala=830
3. http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=85fbb59f-0cfa-4515-a7b3-717e532bd058
4. http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/balss/article.php?id=300424