Kučinska valdības 57 dienas

Pēc īpaši agresīvas kampaņas, kas aizsākās uzreiz pēc 2014. gada Saeimas vēlēšanām, Vienotība ar saviem priekšstāvjiem “lācīša” un “omītes” izskatā tika nostumta malā un, ak, kāds pārsteigums, – 2016. gada 11. februārī pie varas nācis Puze pagastā izlolotais galms - ZZS. Pats Puzes ķēniņš arī šoreiz nolēma pastāvēt malā. Toties tagad valdībā ir pilns komplekts – viss ir zaļš un zemniecisks, gluži vai kā padomju laikos. Gan valsts prezidents, gan premjers ir no vienas drēbes šūdināts.

Māris Kučinskis (ZZS)

Kučinskis (ZZS) dzimis 1961. gadā Valmierā. 1988. gadā beidza Latvijas Universitāti. No skopās informācijas publiskajos avotos, jāsecina, ka ar “puķu tirgošanu” deviņdesmitajos nav aizrāvies un 33 gadu vecumā kļuva par Valmieras mēru. Ko darījis līdz tam un kas ir/bija vecāki nav zināms. Toties zināms, ka līdz ar spožo politisko karjeru un statusa nostiprināšanos sabiedrībā, esošā sieva acīmredzot vairs neiederējās viņa jaunajā amplua, un nu, skatiens tika mests uz turpat pilsētas mērijā noskatītu divdesmit gadīgu sabiedrisko attiecību speciālisti – Laini, kura arī kļuva par viņa otro sievu.

Pats valdības priekšstāvis līdz šim nekā īpaši nav paspīdējis, izņemot to, ka nerunā un nesaprot angļu valodu, kas vēl būtu puse bēdas, taču dodoties uz Briseli, atskārtis, ka viņam tur nemaz nav “draugu”. Atšķirībā no ex prezidenta Bērziņa, kurš tā paša iemeslu dēļ braucienu uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā, raksturoja kā “izklaides braucienu” un neaizbrauca, Kučinskis uz Briseli tomēr aizbrauca un Šulcam roku paspieda.

Raimonds Vējonis (ZZS)

Vējonis (ZZS), kuru neilgi pēc stāšanās prezidenta postenī piemeklēja nelāga kaite, uzreiz pēc atlabšanas nāca ar burvīgu ierosinājumu - padarīt pieejamākus medicīnas pakalpojumus... varas elitei (un pie varas elites tuvu stāvošiem)! Principā, laikam doma bija rosināt atjaunot padomju laika pērli – Linezera speciālo nodaļu, kurā ne tikai pa kājām nemaisītos lumpeņi, bet arī tiktu pulcēti labākie ārsti, kuriem attiecīgi par darbu arī tiktu labāk maksāts. No valsts budžets, saprotams.

Guntis Bēlēvičs (ZZS)

Ja reiz par medicīnu. Bēlēvičs (ZZS) veselības ministra amatā stājās 2014. gada 5. novembrī. Pirmā redzamā debija ministra amatā – aizliegt skolās ne tikai visu, kas ir salds vai sāļš, bet arī bulciņas. Uzturam jābūt sabalansētam. Punkts! Otra lieta – bezcerīgais projekts “e-veselība”. Kamēr  L.Straujuma to vien darīja, kā it visur un par visu “pauda sašutumu”, veselības ministrs norādīja uz līdzību ar “skolas.lv”, kur pēc ilgām un rūpīgām dienesta pārbaudēm un izmeklēšanām nonākts pie izsmeļoša secinājuma - “projekts nav izdevies”. Un viss, jo atbildīgās personas, acīmredzot sajutušas gruzduma smaku, aizrotējušas uz citiem amatiem un ļoti iespējams, turpina vadīt līdzīgus projektus. Taču ministrs ir apņēmības pilns šo frankenšteinu reanimēt.

Nevarētu teikt, ka Belēvičš atnāca un visu sačakarēja. Izskatās, veselības aprūpē gluži vienkārši iestājies cugcvangs*.

* termins šahā ar kuru apzīmē situāciju, kad jebkurš solis vēl vairāk pasliktina esošo situāciju.

Dana Reizniece-Ozola (ZZS)

Wikipedia lasāms, ka Reizniece-Ozola ir šahiste un politiķe. Arī četru bērnu māte un finanšu ministre, kura no bērnu auklēšanas brīvajā laikā “aizskrien” līdz ministrijai. Tāds arī izskatās viņas veikums politiskajā arēnā – mazliet bērnišķīgs un saraustīts.

Ministre apveltīta ar neizsīkstošu enerģiju un rosību. Lai arī ar darbiem diez ko nesokas, toties visur ir klāt. Piemēram, aprīlī iecerējusi doties uz Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda ikgadējo sanāksmi, kurā, kā pati norāda “tā man būs jauna pieredze”. Iespējams politiskā karjera ministri uznesa stikla klanā pārāk strauji, jo ministrija nav gluži skolēnu projektu nedēļa, kurā iederētos tīksmināties ar “ko es šodien jaunu iemācījos”. Tauta tā kā ministros vēlētos redzēt profesionāļus, kuriem ir ne tikai plāns, bet arī idejas kā to realizēt.

Viens labs darbs, ko ministre gan izdarīja – atlika ieceri likvidēt mikrouzņēmumus, par kuriem iepriekšējā ministra laikā bija savilkušies draudīgi mākoņi. Lai arī mikrouzņēmumi ir absolūts ļaunums valsts ekonomikai (bet frīlancerus vispār vajadzētu kārt pie zvana), tirgus situācija Latvijā ir tāda, kāda tā ir – kupi / prodaj. Vēlams naļikā.

VID darbinieku rotācija

Taču ēnu ekonomika izrādījās ir tikai ziediņi, puķītes ir valsts pārvaldē un it īpaši VID ierēdniecībā, kura salīdzinājumā ar Igauniju ir divreiz lielāka, turklāt amatpersonas nesaprotamā veidā pamanās tikt pie vērīgiem īpašumiem un iekrājumiem “zeķē”. Līdz šim VID boss I.Pētersone bija tik ļoti ieslīgusi pašapmierinātībā, ka ar to pamanījās aplipināt arī uzraugošo ministriju, kura visādās piemaksās un prēmijās nodrošināja Pētersonei atalgojumu, kas pielīdzināma otrai un varbūt pat trešai un ceturtai algai.

Taču žurnālisti sāka rakt un izraka to, ka vairākas VID amatpersonas dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Dažu dienu laikā ministrei Danai Reizniecei-Ozolai galdā tika nolikts “melnais saraksts”. Sākumā ar 173 personām, tad, acīmredzot, Pētersone atskārtusi, ja tik “dziļi ņems”, VIDā vispār nepaliks vadošo darbinieku, un šo sarakstu noīsināja līdz padsmit personām. Taču arī ar padsmit personām ir viena problēma – izrādās darba likums sarakstīts tik “pareizi”, ka negodprātīgu darbinieku nemaz tā nevar atbrīvot no darba. Tā kā Pētersonei plāna kā “izēst” šos darbiniekus nav, tad šos darbiniekus “rotēs”, cerībā, ka paši pratīsies.

Valsts uzņēmumu padomes

Krīzes spelgonī V.Dombrovskis (V) ņēma un likvidēja politisko partiju barotnes – valsts uzņēmumu padomes. Politiskie oponenti vien noplātīja rokas, jo opozīcijai šā kā tā no tām nebija nekāda labuma. Situācija mainījās. Tranzīts no Krieviju saruka, bet partijām naudu vajag. ZZS steidz norādīt, ka raugi arī OECD, kuru klubiņam Latvija ir apņēmības pilna pievienoties, varētu sākt interesēties - kā tas tā nākas, ka valsts uzņēmumi ir bez politiskā jumta? Varbūt arī nesāktu, bet kuru tas interesē, padomes jāatjauno!

Demogrāfijas lietu centrs

Viens no Nacionālās apvienības ultimātiem, veidojot Kučinska valdību, bija – prasība izveidot Demogrāfijas lietu ministriju. Pats par sevi saprotams, NA bija “idejas”, kurš varētu būt tās ministrs – Imants Parādnieks. Ministriju neizveidoja, toties ar premjera gādību tika izveidots Demogrāfijas lietu centrs, kurā bez paša Parādnieka un “tehniskiem” darbiniekiem darbosies vēl 9 personas, kuras acīmredzot pamatdarbā ir tik ļoti nogarlaikojušās, ka par zināmu samaksu darba laikā varētu “pieslēgties” arī demogrāfijas jautājumiem.

Uz globālā pasaules fona, kur valda pārapdzīvotība, viens miljards iedzīvotāju cieš badu, bet katru stundu 300 bērnu mirst bada nāvē, māžošanās ap zemo dzimstību izskatās pēc alošanās. Angļu zinātnieki jau sen izpētījuši, ka, jo augstāks izglītības līmenis, jo zemāka dzimstība, un otrādi. Tāpat angļu zinātnieki izpētījuši, ka ļautiņi ar zemāku izglītību biežāk uzturā lieto baltmaizi (un bulciņas). :)

Tā arī dzīvojam mūsu “sūnu ciemā”, kuru lepni izriestu krūti, savā nelokāmajā dzīvesziņā mīļi saucam par Latviju.