Mikro vai ne-mikro uzņēmums?

Iedomāsimies situāciju: ir divi uzņēmumi, katrā strādā 5 darbinieki un katrs uz rokas saņem 720 EUR / mēnesī. Kalkulācijas vienkāršībai pieņemsim, ka netiek aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un nav izdevumu.

Parastā SIA:

Lai izmaksātu 720 EUR algu, no iedomātās summas X būs jānomaksā 43.57% nodokļos, turklāt ir spēkā neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem. Tas ir būtiski, jo mikrouzņēmumam tā nav. Rezultātā, lai izmaksātu 720 EUR algu, nodokļos tiks nomaksāts 555.86 EUR, bet uzņēmējam būs jārezervē (summa X) – 1275,86 EUR.

Mikrouzņēmums (SIA, tikai mikrouzņēmuma statuss):

No visiem (!) ieņēmumiem nodokļos tiek nomaksāti 9%. Tas ir vienīgais nodoklis. Ierobežojums – alga nevar būt lielāka par 720 EUR / mēnesī, bet uzņēmuma apgrozījums nevar būt lielāks par 100'000 EUR / gadā. Tas ir – var, bet tad uzņēmums zaudē mikrouzņēmuma statusu.

Daži skaidrojumi: Alga ir summa, kuru viedo darbinieka alga uz rokas + nodokļi. Tā kā uz rokas plānots izmaksāt 720 EUR, tad parastā uzņēmuma gadījumā būtu jānopelna 1275 EUR (720 + 555) / mēnesī, kamēr mikrouzņēmuma gadījumā 784 EUR (720 + 64) / mēnesī.

Attēls 1.

Attēlā 1 redzam, ka pie zināmiem apstākļiem mikrouzņēmums nodokļos samaksā vairāk nekā parastā SIA. Viegli pamanīt, ka mikrouzņēmums ir izdevīgs ja ir atrasts balanss starp darbinieku skaitu un ieņēmumiem (piemēram, 1 darbinieks un līdz 70'000 EUR ieņēmumi, 2 darbinieki un līdz 140'000 EUR). Savukārt parastai SIA nodokļu nomaksa ir konstanta un atkarīga no darbinieku skaita, līdz ar to, pie lieliem ieņēmumiem, bet nemainīga darbinieku skaita, uzņēmuma īpašniekiem ir lielāka iespēja tikt pie lielākām dividendēm.

Varētu apgalvot, ka saskatāms lielo uzņēmumu (varbūt pat ar ārzemju kapitālu) lobijs, taču nodokļu piesaiste ieņēmumiem nekādi nevar veicināt vēlmi peļņu reinvestēt iekārtās. MUN palielināšana no 9% uz 11% šo vēlmi vēl vairāk samazinās.