Vakar, 17.aprīlī, Nacionālā teātra Jaunajā zālē noskatījāmies vācu autores Ingrīdas Lauzundas (1964) lugas "Homo erectus" (oriģinālais nosaukums "Mugurkaula diska trūce") versiju režisora Regnāra Vaivara iestudējumā.
"Homo erectus" jeb "taisni stāvošais cilvēks" – skatuviska preparācija, kā šis jēdziens attiecināms uz mūsdienu biroja darbinieku, kurš savas dzīves lielāko daļu pavada pieplacis pie datora.
Mūsdienās valda pieņēmums, ka darba vietu jāmaina ik pēc pieciem gadiem, taču daudzi atzīst arī, ka darbs jāmaina nevis tad, kad pagājis noteikts laiks, bet tad, kad vairs vienkārši nevari palikt ilgāk tur, kur esi, respektīvi, vadoties pēc iekšējās izjūtas.
Kāds ir optimālais laiks, cik ilgi cilvēks var nostrādāt vienā darba vietā, lai nenonāktu līdz "izdegšanai" vai profesionālajai deformācijai? Respektīvi, cik ilgi var darīt diendienā vienu un to pašu darbu, nezaudējot iekšējo "uguntiņu"?
Šovakar, gatavojoties prezentācijai, nācās pabāzt nāsis korporatīvo blogu attīstībā Latvijā. Ja privāto blogu jeb emuāru niša ar laacz.lv, journal.lv, onkulis.com, pods.lv, shulcs.lv, zuz.lv u.c. priekšgalā (sorry visus neuzskaitīšu) plaukst un vēršas plašumā ar katru dienu, tad uzņēmumi pret šo lietu izskatās ir ļoti piesardzīgi. Korporatīvos blogus Latvijā var uz rokas pirkstiem izskaitīt.
