Izdzirdot Koko Šanel vārdu, katra sieviete nekļūdīgi var nosaukt vismaz divas viņas radītās pārlaicīgās lietas – mazā melnā vakarkleitiņa (radīta 20.gs. 20.gadu vidū) un smaržas («Chanel № 5”). Bet šoreiz gribas runāt ne tik daudz par viņas biogrāfiju vai sasniegumiem modes jomā, bet gan par Koko Šanel filozofiju, kas, protams, atspoguļojās viņas darbos.
Katrā mājā, ģimenē ir zināmas tradīcijas, pie kurām pieturas krāsojot olas Lieldienu svētku galam. Varbūt ir laiks pamēģināt kādu citu paņēmienu? Šoreiz neiedziļinoties nedz olas simbolikā, nedz piederībā pavasara saulgriežu vai kristīgās baznīcas svētkiem, aicinu padalīties ar idejām, kā padarīt šos svētkus krāsainākus, atraktīvākus.
Sapnis par plašu un gaišu vannas istabu. Ar logu – kāpēc gan ne, un ziedošiem puķu podiem. Vitrāža un sulīgas krāsas flīzes. Sienā iebūvēta niša, kas veiksmīgi kalpo kā plauktiņš dažādai vannas kosmētikai – vannas putām, šampūniem, ķermeņa losjoniem un aromātiskām eļļām utt.
Vieta, kur namamātes pavada daudz laika cienasta pagatavošanai – tāda tradicionālā virtuves sūtība. Jāatzīst, ka es neesmu no zvērinātām mājsaimniecēm, kuras pamatpostulāts būtu 3K - Kinder, Küche, Kirche. Gatavoju, kad uznāk iedvesma. Jebkurā gadījumā virtuvei ideālā gadījumā būtu jābūt aprīkotai ar visām iespējamām palīgierīcēm, kas atvieglotu un paātrinātu pagatavošanas procesu.
Visintīmākā mājokļa telpa. Sienas glabā divvientulības omulību, kaisli un ilgos sarunu vakarus, skatoties saulrietā. Vai arī vientulīgu, lepnu un skaidru sapņu pilna. Manuprāt, vismierīgākā, rimtākā krāsu ziņā un visskopākā, nepieblīvētākā mantu ziņā vieta mājoklī.
Mājvietas centrs, vieta sarunām, pārdomām, tikšanās un svinību rīkošanai. Allaž iedomājos ar lielu ietilpīgu dīvānu, klubkrēslu, izteiksmīgu sienas dekoru vai gleznu. Dzīvojamā vai viesistaba varētu būt kombinējuma ar bibliotēku, šeit iederētos omulīga vietiņa pie kamīna, grezns paklājs.
Šoreiz par darbistabu mājā vai dzīvoklī, kur, manuprāt, tiek pavadīts visilgākais laika periods. Vismaz mūsu mājās noteikti. Pirms ķērāmies pie remonta un darbistabas iekārtošanas pirms pāris gadiem, formulējām sev dažus kritērijus, kas būtu mums abiem būtiski.
Bieži vien dzirdēts apgalvojums, kas acis ir dvēseles spoguli. Lai šis spogulis būtu izteiksmīgs un piesaistītu uzmanību, sievietes gadiem ilgi ir izkopušas tā vizuālo izcelšanas mākslu.
Šoreiz apskatīsim, kā, lietojot dekoratīvo kosmētiku, acis padarīt vēl pievilcīgākas. Taču prāta paturēsim jau daba doto – acu krāsu.
Piemēri tipiskākajiem 3 acu pamattoņiem – brūnajam, zilganajam un zaļajam.
Katrs esam dzīvē sastapuši cilvēku, kura acu krāsa ir izbrīnījusi vai satraukusi.Visbiežāk tie ir piesātinātu acu krāsu īpašnieki, kas piesaista mūsu uzmanību – ogļu melnas, dziļi zaļas vai neparasti gaiši zilas acis. Par tādām raksta dzeju, sacer dziesmas, jo tās rada zināmu noslēpumainības un ārpus šīs pasaules iespaidu.
Bieži vien pēc acu krāsas mēģina noteikt cilvēka raksturu vai kādas īpašības. Kaut gan zinātnieki apgalvo, ka vienīgais, ko 100% var noteikt pēc acu krāsas, ir ģenētiskā mantojuma pazīmes.
