Kā krāsosim Lieldienu olas?

Katrā mājā, ģimenē ir zināmas tradīcijas, pie kurām pieturas krāsojot olas Lieldienu svētku galam. Varbūt ir laiks pamēģināt kādu citu paņēmienu? Šoreiz neiedziļinoties nedz olas simbolikā, nedz piederībā pavasara saulgriežu vai kristīgās baznīcas svētkiem, aicinu padalīties ar idejām, kā padarīt šos svētkus krāsainākus, atraktīvākus.

Vistradicionālākais olu krāsošanas veidiem, ko zinām no vecvecmāmiņu laikiem, ir krāsošana sīpolu čaumalās. Turklāt zinātāji mēdz teikt, ka jāizmanto tieši sarkano sīpolu čaumalas un brūnganās olas, lai krāsa būtu piesātināti sarkana.

Tālāk seko variācijas ar dažādiem izskaistinājumiem, pietinot klāt sakaltētu zāles stiebru vai ziedu. Man pašai dikti patīk izmantot putraimus, it īpaši grūbas un rīsus. Pirms likšanas mazliet pavārītās sīpolu čaumalās katru olu ietin zeķē, kurā ieber un izlīdzina mazliet putraimu. Tā krāsošanās procesā tiek radīti pārsteidzoši smalki raksti, punktiņu, svītriņas.

Pastāv, protams, iespēja iegādāt daudz un dažādu toņu mākslīgās olu krāsošanas vielas. Tuvojoties Lieldienām veikalu plauktos var atrast plašu piedāvājumu. Īpaši spilgtas un vilinošas ir Vācijā ražotās krāsas, pat ar dažādiem perlamutra spīdumiem. Apģērbjam klāt pievienotos cimdiņus, uzkarsējam ūdenī, kurā paturam krāsu tūbiņas, un tad ar otiņu vai vienkārši ar plaukstām uzklājam krāsas olām.

Tomēr, kad pirmā sajūsma garām par komerciālo spīdumu, sāc meklēt iespējas dažādos krāsojumu toņus olām piešķirt daudz ekonomiskākā, dabiskākā un domāju arī veselīgākā veidā. Tad nu nāk talkā daudzās dabas veltes – kumelītes, lai iegūtu citrondzeltenu toni; piparmētru un bērzu lapas piešķir zaļganīgu nokrāsu; alkšņa miza rada brūngan sarkanu nokrāsu. Jāņem tikai vērā, ka krāsojot ar dabiskām izejvielām, vajadzētu izvēlēties olas ar baltu čaulu.

Savdabīgs krāsojums kopā ar raksta ieskrāpējumu sanāk izmantojot melleņu kompotu vai ievārījumu. Tajā krāsotās olas sanāk melnīgsnēji violetas. Tikko nokrāsotas olas pirms tās pilnīgi atdziest noslauka un ar adatu ieskrāpē kādu ornamentu vai zīmējumu.
Lai olu čaula pēc dabiskā krāsojuma spīdētu, var mazliet ietaukot, ar lupatiņu ieslaukot eļļu vai sviestu. Kā arī katra mājsaimniece zina, ka krāsojot vai vispār vārot olas der piešaut klāt sāli ne jau garšas dēļ, bet lai čaula būtu izturīgāka.

Ja praktizējat vēl kādus olu krāsošanas paņēmienus, droši dalieties pieredzē vai arī atsūtiet man uz e-pastu iinuu@iinuu.lv foto ar saviem mākslas darbiem, pievienošu rakstam un kopīgi priecāsimies Lielo dienu sagaidot!

Iesūtītie foto:

Autore: gerda