Mājas stils: vannas istaba

Sapnis par plašu un gaišu vannas istabu. Ar logu – kāpēc gan ne, un ziedošiem puķu podiem. Vitrāža un sulīgas krāsas flīzes. Sienā iebūvēta niša, kas veiksmīgi kalpo kā plauktiņš dažādai vannas kosmētikai – vannas putām, šampūniem, ķermeņa losjoniem un aromātiskām eļļām utt.

Vanna vai duškabīne? Ja jau rūme atļauj, kāpēc ne abus. Duša ikdienas steigai, vanna ilgākai sevis palutināšanai. Pēdējais varētu būt pat vesels rituāls ar vannošanās sāli, ziedlapiņām vai putām pildīta vanna. Pēc tam ķemeņa eļļa vai losjons, tad ķermeņa siltumu sargājošs, mīlksts halāts vai tieši otrādi atvēsinošais zīda pieskāriens. Hmm, izrādās esmu tiešām liela sapņotāja un komforta mīle. :)

Nez kāpēc mūsdienās pieņemts vannu iebīdīt kādā no stūriem vai strikti novietot pie kādas no sienām. Atceramies senos laikos, kad vanna dzīvoja suverēnu dzīvi no telpas, kurā atradās. Viena pati lepna istabas vidū un izteiksmīgām, dekorētām, reizēm pat apzeltītām, bet pamatīgām četrām kājiņām. Ar lielām ūdens krūkām vannas tika pielietas ar siltu ūdeni un dāmas gāja mazgāties garos baltos kreklos. Nāk prātā zelta vanna, kuru redzēju Indi salonu centra atklāšanas prezentācijā. Viens objekts, kas piešķir visai telpai greznību.

Spoguļi – jo lielāki, jo labāk; jo vairāk, jo labāk. Pirmkārt, spoguļi ir tie, kas veiksmīgi izvietoti, telpu padara vizuāli vēl platāku. Otrkārt, kur tad vēl tā izspoguļusies, ja ne savā vannasistabā, gan priecājoties par vienmērīgi iedegušo ādas toni, gan kritizējot pirmās krunciņas.

Izmantoti ilustratīvie materiāli no http://www.livingetc.com/ .