Par godu visu mīlētāju svētkiem nolēmu apkopot dzeju latgaliešu valodā. Izrādās nemaz tik viegli paveicams šis uzdevums nav. Latgaliešu dzejnieki labprāt rakstīja un raksta par tēvu zemi, valodu, dabu, māti, Dievu, bet, kad nonāk runa par jūtām, tad ir klusums vai tik tikko manāma pieskaršanās. It kā par to īsti ērti nebūtu runāt, it kā kārtīgam katolim nepienāktos un it kā neskanētu. Un tomēr ...
Kā no krāsainas pastkartītes izniris skatam paveras baltu māju krasts ar spilgti ziliem akcentiem un senām vējdzirnavām. Te no pasaules malu malām brauc tūristi, lai nofotografētos un sagaidītu skaistāko no dabas brīnumiem – saulrietu, kas iekrāso jūru un balto namu fasādes dažādās varavīksnes krāsās.
Valentīna dienas priekšvakarā bišku no retro un mīlestības. Itāļu mūziķa Umberto Tozzi dziesma „Ti amo” jeb „Es tevi mīlu” 1977.gadā burtiski apbūra visu Eiropu un tālu aiz tās robežām. Dziesma bija izdota līdz ar pārējām albūmā „È nell'aria...ti amo”, bet tās popularitātes fenomens ir apbrīnojams.
Filma gardēžiem, kur atklājas ārkārtīgi veiksmīgs vizuālo un skaņas gleznu salikums. Tāpēc pievelk nevis jel kāda aizraujoša sižeta dēļ, bet gan mūzikas, ritmu un smalku jūtu attēlojuma ziņā. Stāsts ir ārpus vietas un ārpus laika. Šī māja un šie cilvēki varētu būt jebkur, kur viņiem būtu lemts satuvināties un sajust radniecīgu dvēseli.
