Santorini – mīlnieku sala

Brauciens ar milzīgo katamarānu no Krētas pilsētas Retimno līdz Santorini salai ilga ap trim stundām, ieskaitot palielo drūzmēšanos piestātnē krievu, angļu, vācu, franču, poļu tūristu vidū. Biļete uz salu kopā ar transfēru no un uz viesnīcu vienam cilvēkam izmaksāja 160 EUR.

Santorini vēl viena Grieķijas sala, vēl viena tūristu Meka. Galvenais salas ienākuma avots, protams, tūrisma industrija. Uz grieķu kartes neatradīsiet Santorini nosaukumu, kas saglabājies no venēciešu laikiem, sala marķēta kā Thira (Θήρα), kas ir salas grieķu nosaukums.

Par mīlnieku salu Santorini sauc tāpēc, ka te daudzi izvēlas svinēt kāzas, it īpaši pāri no Āzijas reģiona. Te atrodas arī melnais akmens senā cietokšņa piekājē Oia ciemā. Kā leģenda vēsta, mīlniekiem pieskaroties šim akmenim viņu mīla būs mūžīga. Kā arī tiem, kuri vēl nav atraduši savu otru pusīti, jāpieskaras melnajam akmenim un jāiedomājas savs sapņu pāris.

Oia ciems, saulrieta krasts

Kā no krāsainas pastkartītes izniris skatam paveras baltu māju krasts ar spilgti ziliem akcentiem un senām vējdzirnavām. Te no pasaules malu malām brauc tūristi, lai nofotografētos un sagaidītu skaistāko no dabas brīnumiem – saulrietu, kas iekrāso jūru un balto namu fasādes dažādās varavīksnes krāsās.

Gājēju ieliņas, bruģētas takas te ved lejup, te atkal stāvi augšup. Ceļinieki slēpjas no tiešajiem un dažbrīd nežēlīgajiem saules stariem zem platmalēm, lakatiem, saulesbrillēm un pamatīgas kārtas saules aizsargkrēma. Apaviem jābūt gana ērtiem un fiksētiem uz kājas (iešļūcenes uz spiciem papēžiem dāmām nederēs).

Oia ciemā daudz kafejnīcu, veikaliņu un mākslas salonu. Cenas pieskaņotas patērētājam, soli augstākas nekā Krētas veikalos.

Daži interesanti fakti par Santorini

Sala attaisnoja manas gaidas uz skaistiem skatiem uz jūru un sniegbalto namu labirintiem, kas plešas gar stāvajiem Santorini krastiem. Taču bija arī daži atklājumi, ko iepriekš nebiju zinājusi.

Salai ir vulkāniska izcelsme. Agrāk salai bija apaļa forma, taču vulkāna izvirduma rezultātā tā sašķēlās piecās daļās. Pa vidu zem jūras ūdeņiem atrodas līdz 400m dziļš krāteris, kuru savulaik pētījis gudrais  franču onkulis Žaks Kusto.

Uz Santorini salas nav dzeramā ūdens. To masveidā ieved no kontinenta. Pa ielām bieži redzamas mašīnas ar lielām ūdens cisternām, kas izvadā saldūdeni pa viesnīcām, dzīvojamām mājām un sabiedriskām ēkām.

Te ir melno smilšu pludmale. Smiltis sajaukušās ar grafīta graudiņiem un iekrāso krastu tik dīvainā tonī. Sarkanās zemes slāņus savukārt veido lielā metāla koncentrācija augsnē.

Santorini salā audzē vīnogas un iegūst vīnu, tikai vīnogulāji ir neparasti maziņi. Knapi sasniedz prāvu kartupeļu lakstu garumu.

Santorini pilsēta – Fira

Te tūristiem pieejamas atrakcijas – brauciens ar funikulieri un ar ēzelīti. Vienā no Firas stāvajām pakāpienu krastmalām pulcējas gara rinda ar ēzelīšiem, kur par 5 EUR iespējams pavizināties kāda ēzelīša mugurā. Līdz ar to te vairums suvenīru, figūriņu, bildīšu ir tieši ar ēzelīša attēlu.

Vienas dienas pilnīgi pietiekami, lai apskatītu Santorini. Nevaru iedomāties, ko lai ilgstoši te pasāk. Bet vienreiz dzīvē ir vērts redzēt.