Intervija ar 22 gadīgu jaunieti Lūsiju, kura vienreiz jau pamēģinājusi strādāt deviņus mēnešus, bet īsti nav paticis, jo nesajutusi respektu no vadības puses. Tagad studē un kandidē uz vakanci, kura atbilst izvēlētajai specialitātei.
Atklātums un caurspīdīgums ir labs, nebaidieties no tā. Atsakieties no sava nevajadzīgā privātuma. Tehnoloģijas jūs pasargās, ja jūs paši sevi nesargājat un par sevi nerūpējaties. Tās neļaus jums nomirt negadījumos, tās kontrolēs jūsu sirdsdarbību, ārstēs slimības un sabalansēs uzturu un fiziskās aktivitātes, pasargās no ļauniem un citādi domājošiem cilvēkiem. Jūs dzīvosiet aplī (lokā) un būsiet tā daļa.
Ja būtu jāraksturo pāris vārdos, tad teiktu tā – profesionāli un kvalitatīvi noorganizēta konference par mūsdienās ļoti aktuālu, bet joprojām par maz aktualizētu tēmu. Daudzi un visur runā par līderību, vadību, digitālo vidi, pārdošanas un mārketinga meistarību, nu, beidzot kāds runā tieši par cilvēkresursiem un tiem jautājumiem, kas skar darba vides, formas un organizācijas izmaiņas tuvākajā nākotnē. Jo “pārmaiņas nekad nebūs tik lēnas, kā šobrīd”.
Es esmu no trešās paaudzes. Un lielos vilcienos skolas sistēma saglabājās tāda pati, kā iepriekšējai paaudzei. Bija gan ļoti kolorītas personības skolotāju vidū, gan arī ne pārāk glaimojošie atgadījumi. Piemēram, macību pārzine (зауч), pionieru vadītāja, krievu valodas, darbmācības un zīmēšanas skolotāji no latviešu valodas nesaprata neko. Ja krievu valodas apguvei tas nāca par labu, tad darbmācībā bieži vien nebija ne mazākās jausmas kas un ar kādu instrumentu jādara.