Aizbraukt uz Lietuvu un pastaigāties mežā 20-30 metrus virs zemes doma bija jau pagājušajā gadā, kad tika atklāta Anīkšču pastaigu taka starp koku galotnēm. Taču šī taka bija tikai viens no astoņiem interesantiem dabas un cilvēku roku radītiem apskates objektiem šajā braucienā.
Jau piekto gadu pēc kārtas Ludzas senajā pilskalnā notika Lielais latgaļu tirgus, tradicionāli Jāņu dienas priekšvakarā. Mani noteikti tajā saista dabiskums un autentiskums gan formās, gan garšās, gan skanējumā. Viens no pozitīvākajiem veidiem, kādos var izpausties lepnums par savu zemi, novadu, savu tautu un tās dzīvesgudrību un dzīvesprieku.
Starp retajām sniega salām spraucas ārā zaļi asni, sniegpukstenīši zied pilnā sparā un debesis bezgalīgi zilas virs vēl aizsalušā Mazā un Lielā Ludzas ezera, virs senā pilskalna, baltajiem katoļu baznīcas torņiem un mums. Bet pie tilta, kas savieno abus ezerus, kuru ielokā atrodas Ļucina, rosās balto gulbju pāris.
Atceļā uz Latviju nolēmām izlaist loku pa Igaunijas D pierobežu, respektīvi, pa šoseju no Häädemeeste līdz Valgai, piestājot pa ceļam esošajās apdzīvotajās vietās un brūnajām zīmēm norādītajos apskates objektos. Pie apdzīvotas vietas Helme apskatījām Teitoņu ordeņa pilsdrupas. Atklājums bija Barklaja de Tolli mauzolejs.
Tikko atgriezāmies no Bauskas, kur apmeklējām Ilzes svētku aģentūras rīkotā Kāzu muzikantu festivāla . Tas notika Bauskas pilskalna estrādē, sākās vakar 1. augustā 16:00 un beidzās šodien 2.augustā kaut kur ap 2:00 vai pat vēlāk.Neskatoties uz salīdzinoši mazu apmeklējumu un dalībnieku skaitu, nedz dziesmu , nedz deju, nedz alus, nedz jautra prāta un pozitīva noskaņojuma netrūka.