Lielais latgaļu tirgus 2013 Ludzas pilskalnā

Jau piekto gadu pēc kārtas Ludzas senajā pilskalnā notika Lielais latgaļu tirgus, tradicionāli Jāņu dienas priekšvakarā. Šogad sestdien, 22.jūnijā, kalnā brauca un kāpa daudz un dažādu mantu tirgotāji, amatnieki, zāļu un dziesmu pratēji, prasmīgi alus darītāji un podu darinātāji.

Saule pamatīgi lutināja, dienas vidū temperatūra pārsniedza +30 grādus. Gan tirgus dalībnieku, gan apmeklētāju pieres bija sviedru rasas klātas. Tieši tāpēc paprāva rinda visu laiku turējās pie saldējuma un vēsā pašdarītā alus telts. Krietni mazāk vērība tika veltīta skaisti adītajiem siltajiem zeķu pāriem, plecu šallēm un veltenīšiem. Kurš tad iedomāsies par bargo ziemas salu vai drēgnajiem rudens vakariem, ka tik debess zila un tik zāle zaļa?!

Te bija gana līdzi ņemama, gan uz vietas baudāma. Lieli maizes klaipi, pašu siets siers, medus, kreptīgs latgaļu alus. Zāļu sievas vija Jāņu vainagus, pina kļavu cepures un sēja pušķus. Veselību un možu garu veicinošās tējas un ziepes uz dabīgu augu bāzes gaidīja pircējus. Pēdējo tirdziņā nebija nemaz tik daudz. Šķiet, šogad daudzi bija saules nogurdināti un pilskalnā kāpa tikai tad, kad iestājās krēsla un sākās zaļumballe.

Pilskalna viducī plīvoja Latgales karogs, bet tā mini versiju varēja iegādāties pie diviem grāmatu tirgotājiem. Sanāca iegādāties divas labas grāmatas latgaļu valodā  - Marijas Andžānes „Puisāns ar kozu” un Mikeļa Bukša „Latgaļu atmūda”. Pirmā uzrunāja raitās un viegli uztveramās valodas dēļ, bet otrā tika ieteikta kā laba vēsturiska liecība par latgaļu un Latgales likteņgaitām.

Skanīgās folkloras kopu „Egle”, „Isnauda”, „Ilžas” balsis atbalsojās tālu pār Ludzas Mazo un Lielo ezeru, kuri ieskauj pilskalnu no abām pusēm. Sanākušie varēja vērot kalēja amatu, tautisko jostu  un klūgu grozu pīšanu, kā arī seno latgaļu karavīru cīņas ar zobeniem, kuras demonstrēja Kroma kolna brālība.

Lielais latgaļu tirgus kopumā jauks pasākums, kuram novēlētu augt plašumā, garumā un popularitātē Latvijas iedzīvotāju vidū. Mani noteikti tajā saista dabiskums un autentiskums gan formās, gan garšās, gan skanējumā. Viens no pozitīvākajiem veidiem, kādos var izpausties lepnums par savu zemi, novadu, savu tautu un tās dzīvesgudrību un dzīvesprieku.