Vakar pa LTV1 redzēju Rīgas pilsētas priekšstāvi N.Ušakovu. Reklamēja kā ar Twitter palīdzību var panākt, ka Rīgas Dome atnāk un salabo privātmājā liftu. Nu, ja reiz tā, šorīt uzrakstīju, ka man mājās izdegusi lampiņa, vai var palūgt to nomainīt.
Lai arī Rīgas domes vides nodaļa, spriežot pēc tās darbinieku izteikumiem, par gaisa kvalitāti neatbild un tai nav pienākums neko ne kontrolēt, ne darīt šajā jomā, EK draudošais pirksts un VARAM neatlaidīgā skubināšana tomēr pamudinājusi A.Kļaviņu negribīgi ķerties klāt rīcības programmai.
No dokumenta varam secināt, ka kultūras namam ir bijis izstrādāts rekonstrukcijas plāns, kurš turklāt ir bijis arī saskaņots. Līdz ar jauno politisko spēku ievēlēšanu Rīgas domē, mainījās arī kultūras un telpu izmantošanas akcenti. 2009.gadā kultūras nams "Draudzība" Rīgas domei kļuva nevajadzīgs.
Nolēmu ielūkoties Rīgas attīstības plānā 2006. līdz 2018. gadam. Ja līdz šim biju paļāvies uz valsts un pašvaldību institūciju vēlmi pārstāvēt pilsoņu intereses un to veselo saprātu, tad pēc nemitīgas un brīžiem bezcerīgas cīņas ar akūto gaisa piesārņojumu Sarkandaugavā, nolēmu palikt opozīcija jebkādiem pilsētas attīstības plāniem.