Rīgas domes bezplāns gaisa piesārņojuma ierobežošanai

Lai arī Rīgas domes vides nodaļa, spriežot pēc tās darbinieku izteikumiem, par gaisa kvalitāti neatbild un tai nav pienākums neko ne kontrolēt, ne darīt šajā jomā, EK draudošais pirksts (ar sodu 300 tūkstoši EUR/dienā) un VARAM neatlaidīgā skubināšana pamudinājusi  A.Kļaviņu (starp citu Zaļās partijas biedrs) negribīgi ķerties klāt rīcības programmai. Kļaviņš, protams, neuzskata, ka vides nodaļai tas būtu jādara, tamdēļ par simbolisku samaksu (~4000Ls?) pasūtinājis SIA Vides konsultāciju birojam.

Bēdīgākais tas, ka plāna, kā ierobežot gaisa piesārņojumu, īstenībā nav. Līdztekus visai utopiskām idejām, kā piemēram, maksas ieviešana iebraukšanai Rīgas centrā vai visus pārsēdināt uz elektromobīļiem, ir apkopots ko atsevišķi subjekti, t.s. uzņēmumi varētu (gribētu) lietas labā darīt. Kas, protams, neuzliek tiem par pienākumu šādi rīkoties.

Toties noskaidrots galvenais vaininieks - auto transports. Ideja par sabiedrības informēšanu par ar vides faktisko stāvokli klātesošiem vides speciālistiem, nez kāpēc likās smieklīga un nenopietna, toties "izlīda" interesants fakts: B.L.B Baltijas termināls bez lieka trokšņa, pa kluso esot demontējis savā teritorijā esošo gaisa monitoringa staciju, līdz ar to atbrīvojot sevi no pienākuma izstrādāt un saskaņot piesārņojuma (turpmāk arī smaku) samazināšanas plānu. Šo faktu ar zināmu atvieglojumu uztvēra galvenā RD vides nodaļas speciāliste D.Danilāne, piebilstot: "Nav datu, nav problēmu". Ar to liekot manīt, ka problēma īstenībā ir nevis piesārņojumā, bet gan tanī, ka tās nolāpītās gaisa monitoringa stacijas kaut ko rāda "tādu", kas EK nepatīk.

No šiem apgalvojumiem izkristalizējās rīcības programmas vadlīnijas: Valdemāra ielā varētu biežāk palaistīt to ielas posmu, kur atrodas gaisa monitoringa stacija, Tvaika ielā vajadzētu pierunāt, lai naftas termināļi krāmē savu rūpalu tad, kad vējš nepūš monitoringa stacijas virzienā. Principā, arī tas attiecas tikai uz T2 Terminal (bijušo Man-Tess), jo pārējiem, tā kā tie atrodas nostāk, tāpat neviens nevar "piešūt" ne smakas ne piesārņojumu. Vēl jo vairāk, ka intensīvākie kraušanas darbi (un smirdināšana) sākas uzreiz pēc Valsts vides dienesta darba laika beigām un beidzas īsi pirms tā.

Bet atgriežoties pie rīcības plāna. Lielos vilcienos tajā samests viss, kas ienāca prātā, uz aci piemetot kādu labumu konkrētā aktivitāte varētu dot. Plāna izpildi kontrolēt neviens negrasās, ja nu vienīgi pēc 2015. gada būs iemesls atkal visiem sanākt kopā un kārtējo reizi noplātīt rokas un nomurmināt: "kaut kā nesanāca". Pats par sevi saprotams, ka plānotām aktivitātēm nav prioritāšu. A.Kļaviņa piegājiens vienkāršs - kam iedos naudu, to arī darīs.

Tad, pie improvizētās tribīnes nāca klāt Jānis Kleperis (vēl viens vides nodaļas vides speciālists) un īsā, bet izsmeļošā prezentācijā izstāstīja šo to no statistikas. 2009. gadā gaisa piesārņojums samazinājās (krāsainajā prezentācijas stabiņā vien par milimetru atpaliekot no robežvērtības), taču ne jau dēļ tā, ka krīzes iespaidā būtu sākuši mazāk braukāt, bet gan dēļ Dienvidu tilta! Arī 2012. gadā viss ir "čikiniekā", nu bija tur mazliet benzola pārsniegumi, bet tā nekas īpašs. VARAM pārstāve D.Ozola norādīja, ka raugoties uz aktuāliem, šī gada datiem, 2013. normatīvu pārsniegumi būs, uz ko A.Kļaviņš sev ierastajā manierē kušināja: "nekas, nekas", gads vēl nav beidzies.

Nezinu, kā notiek sarunas ar EK par vides jautājumiem, bet tā vien šķiet, ka EK piesolītais sods Rīgai tomēr būs.

Avoti:
Aktualizētā Rīgas pilsētas gaisa kvalitates uzlabošanas rīcības programma 2014.-2015.g. - http://mvd.riga.lv/uploads/videgaiss/rigas_gaisa_piesarnojuma_ricibu_aktualizacija.pdf
Nacionālais ziņojums par vides stāvokli - 2008. - 2011. - http://www2.meteo.lv/varam/gaisa_pies/gaispies_32.php